Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sirach (Ecclesiasticus) 24 Bible Online

Sirach (Ecclesiasticus) 24 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sirach (Ecclesiasticus) 24

¹Gudrības slavinājums Gudrība teic savu godu, savas tautas vidū lepojas;

²Visuaugstākā sapulcē atdara lūpas, viņa vareno priekšā lepojas:

³“No Visuaugstākā lūpām nākusi, kā migla es klājos pār zemi,

⁴apmetos teltī debesu augstumos, mans tronis — mākoņu stabā.

⁵Viena pati es ietvēru debesloku, klejoju bezdibens dzīlēs;

⁶jūras bangās, it visā zemes virsū, ik tautā, ik ciltī bija mans ieguvums,[35] —

⁷tajās visās lūkojos pēc rimtas: kam gan ir mantojums, kurā apmesties man?

⁸Tad tas, kas bija radījis visus, man pavēlēja, kas bija radījis mani, tas izlēma, kur manai teltij rast rimtu. Viņš sacīja: “Apmeties Jēkabā! Israēlā lai ir tavs mantojums!”

⁹Pirms mūžīgiem laikiem, pašā sākumā, viņš bija mani radījis, un aizlaikos es nemitēšos būt.

¹⁰Es kalpoju viņa priekšā svētajā teltī — tā es iesakņojos Ciānā;

¹¹tā savā mīļotajā pilsētā viņš dāvāja man rimtu, tā mana vara — Jeruzālemē.

¹²Es iesakņojos godājamā tautā, Kunga daļā, viņa mantojumā.

¹³Kā ciedrs es slejos Libānā, kā ciprese Hermona kalnos;

¹⁴kā palma es slejos Ēn-Gedī, kā rožu krūms Jērikā, kā laukā daiļš olīvkoks. Es slejos kā platāna.[36]

¹⁵Es smaržoju kā kanēļkoks un balzameļļas krūms, kā izmeklētas mirres es izplatu jauku dvesmu, kā galbāns, oniksa ekstrakts un opobalzama sveķi, kā vīraka smarža svētnīcā.

¹⁶Kā terebinte es plešu savus zarus, godības un žēlastības zarus;

¹⁷kā vīnastāds es lieku raisīties priekam un, pateicoties godībai un bagātībai, saplaukstu ziedos.

¹⁸Es esmu daiļās mīlestības un bijības, atziņas un svētās cerības māte, ar visiem bērniem, senmūžīga, es sevi dāvāju tiem, ko viņš ir izvēlējis.

¹⁹Nāciet pie manis, kas mani alkstat, ar maniem augļiem piepildiet sevi,

²⁰jo saldākas par medu — atmiņas par mani, par medus šūnām — mans mantojums.

²¹Kas mani ēd, salks vēl, kas mani dzer, slāps vēl.

²²Kas mani klausa — tam kaunēties nenāksies, un, kas ar mani strādā, — negrēkos.” Gudrība — dievišķā bauslība

²³Viss minētais — visaugstā Dieva derības grāmata, bauslība, ko Mozus pavēlējis ievērot mums, Jēkaba draudžu mantojums.

²⁴Nepagurstiet būt stipri Kungā! Viņam pieķerieties, lai jūs stiprina! Kungs Visuvaldītājs ir vienīgais Dievs; izņemot viņu, nav glābēja.

²⁵Gudrības pārpilns kā Fisona,[37] kā Tigra jauno vārpu dienās,

²⁶ar sapratni pilda kā Eifrāta, kā Jardāna ražas laikā,[38]

²⁷skatienam mācību paver kā gaisma,[39] kā Gīhona vīnogu laikā.

²⁸Nedz pirmais cilvēks to iepazina līdz galam, nedz pēdējais izdibinās:

²⁹par jūru pārpilnākas tās domas, par bezdibeni dziļāks tās padoms. Svētrakstītāja sūtība

³⁰Bet es esmu kā upes atzars, kā ūdens pārvads uz paradīzi.

³¹Es teicu: “Atveldzēšu savu dārzu un spirdzināšu savu stādījumu,” — un, redzi, par upi kļuva mans atzars, par jūru mana upe;

³²un vēl: “Es izgaismošu mācību kā rīta blāzmu, jau iztālēm atklāšu skatienam,” —

³³un vēl: “Kā pravietojumi no manis plūdīs pamācības, tās atstāšu uz mūžīgām paaudzēm.”

³⁴Raugiet — ne vien pats sev es esmu pūlējies, bet gan visiem, kas pēc tā lūkosies.