Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sirach (Ecclesiasticus) 4 Bible Online

Sirach (Ecclesiasticus) 4 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sirach (Ecclesiasticus) 4

¹Bērns, neatņem nabagam iztiku un velti noskatāmies neatstāj trūcīgo;

²nesāpini izsalkušā dvēseli un nesanikno vīru, kas ir bez rocības!

³Neapkrauj ar rūpēm saniknotu sirdi un neatstāj ubagu noskatāmies pēc dāvanas;

⁴nenoraidi lūdzēju, kas vairās spaidu, un nenovērs vaigu no nabagā!

⁵Nenovērsies, uzlūkojot trūkumcietēju, un nedod iemeslu cilvēkam[7] tevi nolādēt,

⁶jo, viņam tevi nolādot dvēseles rūgtumā, tas, kurš viņu ir radījis, lūgšanu uzklausīs. Godprātība un sirsnība

⁷Esi iemīļots sapulcējušos vidū, ar diženo tiekoties, pazemīgi liec galvu!

⁸Pievērs ausi, lai uzklausītu nabago, un viņa sveicienu atņem ar lēnprātību!

⁹Kas netaisnību cieš — to glāb no netaisnā rokām, un, izspriežot taisnību, neesi gļēvs!

¹⁰Kam tēva nav, esi kā tēvs, viņu mātei — atraitņa vietā, tad Visuaugstākajam būsi kā dēls un vairāk nekā māte viņš tevi mīlēs.[8] Gudrības attiecības ar saviem audzēkņiem

¹¹Ceļ godā savus dēlus gudrība, tos pieņem, kas pēc viņas lūkojas.[9]

¹²Kas gudrību mīl, mīl dzīvību, kas agri ceļas iegūt gudrību, ar līksmību pildīsies.[10]

¹³Kam ir gudrība, iemantos godību, kur vien ies, — Kungs svētīs to.

¹⁴Kas viņai svēti kalpo, tie kalpo Svētajam. Kas viņu mīl, tos mīl arī Kungs.

¹⁵Kas gudrību uzklausa, tiesās tautas; kas viņai veltījies, tas mājos drošībā.[11]

¹⁶Vien uzticot sevi gudrībai, var iemantot gudrību un atstāt mantojumā pēcnācējiem,

¹⁷jo, izliekoties nepazīstama, tā iesākumā līdztekus ies, bailes un biklumu viesīs un mocīs audzinot, līdz dvēselē viņš tai uzticēsies. Ar savām prasībām tā viņu pārbaudīs,

¹⁸lai, pazīstama ļaudamās, pie viņa atgrieztos. Tā viņu ielīksmos un savus noslēpumus atklās.

¹⁹Turpretī, ja viņš maldos aizklīdīs, tā viņu pametīs un bojāejai atstās. Īsts un neīsts kauns

²⁰Izturies atbilstoši mirklim: no ļaunā vairies, taču nekaunies būt tu pats,

²¹jo ir kauns, kas ieved grēkā, un ir godpilns un cildens kauns.

²²Neiztopi aiz cieņas sev pašam par postu! Neiegrūd sevi nelaimē kaunēdamies!

²³Neklusē, kad ir vajadzība pēc vārdiem, un neslēp gudrību daiļrunībā,

²⁴jo gudrību pazīst pēc vārdiem, sagatavotību — pēc sacītā.

²⁵Neapstrīdi patiesību un kaunies par savu nesagatavotību![12]

²⁶Nekaunies atzīties grēkos un upes straumei nestājies ceļā!

²⁷Neej muļķa pavadā un nenostājies vareno pusē,

²⁸bet līdz pat nāvei cīnies par patiesību, un Kungs Dievs karos tavā pusē.

²⁹Neesi naigs vārdos, laisks un nolaidīgs darbos!

³⁰Neesi mājās kā lauva, aizdomīgs saimes ļaudīs!

³¹Nesnaicies, lai ņemtu, atdodams neatraujies!