Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sirach (Ecclesiasticus) 43 Bible Online

Sirach (Ecclesiasticus) 43 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sirach (Ecclesiasticus) 43

¹Radītais Debess augstumu lepnums — dzidrs debesjums, debesu atveids godības redzējumā.

²Iznākot un parādoties sludina saule: brīnumains ir Visuaugstākā veikums.

³Dienas vidū tā kaltē laukus. Kurš gan izturētu tās svelmi?

⁴Ar svelmi darbs ir tiem, kas uguni uzpūš ēzē, bet trīskārt vairāk saulei: kalnus tā karsē, dveš ugunīgu tveici un starojot žilbina acis.

⁵Varens ir Kungs, kas radījis to, ar savu vārdu steidzinājis tās soli!

⁶Arī mēness. Ar savu ritmu it visā tas nosaka laiku, kalpo par mūžīgu zīmi.

⁷Nosakot svētkus — zīme ir mēness, spīdeklis, kas līdz ar pilnmēnesi dilst.

⁸Vārds “mēnesis” ir cēlies no “mēness”, kas līdz ar mēness miju brīnumaini aug;[60] augstumos apmetušos karapulku[61] zīmju guns, kas spulgo pie debesjuma.

⁹Debesu daiļums, zvaigžņu godība, rotas, kas Kunga augstumos mirdz,

¹⁰sastājušās, kā ar savu vārdu noteicis Svētais, un savā sardzē nepagurst.

¹¹Raugies varavīksnē un sumini tās Radītāju! Tik ļoti daiļa tā ir savā košumā,

¹²ar godības loku tā debesis apliec, Visuaugstākā roku savilkta.

¹³Ar savu rīkojumu viņš skubina sniegu, ar savu spriedumu zibeņus steidzina,

¹⁴un tā dēļ krājumi atsprāgst vaļā un mākoņi kā putni lidinās.

¹⁵Savā diženumā viņš mākoņus saspiež un krusas akmeņus sašķaida gabalos.

¹⁶Viņu ieraugot, nodreb kalni. Pēc viņa gribas pūš dienvidu vējš,

¹⁷dārdēdams ar zemi baras pērkons, ziemeļa aukas un viesulis.

¹⁸Kā lejupskrejošus putnus viņš birdina sniegu, kas nolaižoties sēžas kā siseņi, tik balti skaists, ka acis brīnās un sirds ir pārsteigta par snigšanu.

¹⁹Kā sāli pār zemi viņš kaisa sarmu, kas sasalusi pārvēršas par ērkšķu adatām.

²⁰Salts ziemeļvējš pūš, un aizsalst ūdens; pār visiem ūdeņiem ledus klājas un ieskauj kā bruņās,

²¹kalnus aprij, tuksnešus izdedzina, noplaucē zāli kā uguns.

²²Visu dziedināt atsteidzas migla, rasa iepriecina, uznākusi pēc svelmes.

²³Ar savu domu noklusinājis dzīles, viņš iedēstīja tajās salas.

²⁴Jūras ceļotājiem stāstot par to briesmām, mēs brīnāmies par to, ko savām ausīm dzirdam, —

²⁵un tur ir pārsteidzoši un brīnumaini darbi: visdažādākās dzīvās radības un jūras nezvēri. Aicinājums teikt Kunga slavu

²⁶Pateicoties Kungam, viņa sūtītajam veicas: ar viņa vārdu viss ir sacerēts.

²⁷Vēl daudz ko varētu sacīt, bet arī tad nebūsim galā, jo — beidzot sakāmo — viņš ir viss.

²⁸Daudzināt Kungu — kā lai to spējam, viņš pats ir dižāks par darīto.

²⁹Kungs ir bijājams, bezgala dižens, viņa varenību var tikai apbrīnot.

³⁰Daudzinot Kungu, cildiniet viņu, cik jūsu spēkos — viņš daudzkārt vēl pārāks! Audziet spēkā un nepagurstiet, cildinot viņu, jo nekad jūs nebūsit galā.

³¹Kurš gan ir redzējis un var aprakstīt viņu, kurš — sumināt tādu, kāds viņš ir?

³²Ir daudz vēl citu apslēptu un diženāku darbu, jo tikai nedaudzus mēs esam redzējuši,

³³turpretī Kungs ir radījis itin visu, ar gudrību ir apveltījis dievbijīgos.