Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sirach (Ecclesiasticus) 44 Bible Online

Sirach (Ecclesiasticus) 44 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sirach (Ecclesiasticus) 44

¹Sentēvu slavinājums Tad nu teiksim augsti godājamus vīrus, mūsu tēvus, katru savā paaudzē, —

²lielu godību ir radījis Kungs[62] ar savu diženumu, kas viņam piemīt kopš mūžības.

³Tie ir bijuši valdnieki savās ķēniņvalstīs, vīri ar vārdu, apveltīti ar spēku, padomdevēji, ar izpratni apveltīti, ar saviem pravietojumiem — vēstītāji.

⁴Tie ir bijuši vadoņi tautai — ar saviem padomiem, ar savu izpratni tautas gudrībā, gudri vārdos un savā mācībā,

⁵mūzikas melodiju atradēji, teicēji — dzeju rakstītāji,

⁶bagāti vīri, kam varas atliku likām, kas mierā savās mājās mājojuši.

⁷Visus tos godāja laikabiedri, tie bija sava laikmeta lepnums.

⁸To vidū ir tādi, kas atstājuši aiz sevis vārdu, un par tādiem stāsta ar atzinību;

⁹bet ir arī tie, kas piemiņā nav palikuši, pazuduši, it kā nemaz nebūtu dzīvojuši, kļuvuši par tādiem, kuru nav bijis, un līdz ar pašiem — to bērni.

¹⁰Bet ar žēlsirdīgajiem nav noticis tā, nav aizmirsti viņu taisnīgie darbi;

¹¹līdz ar viņu pēcnācējiem saglabājas to krietnais mantojums — bērnubērni.

¹²Uzticīgi derībai ir viņu pēcnācēji, pateicoties tiem, arī viņu bērni;

¹³mūžam paliks viņu pēcnācēji, neizdzēšama būs viņu slava.

¹⁴Mierā ir guldītas viņu miesas, paaudžu paaudzēs dzīvos vārds:

¹⁵par viņa gudrību stāstīs tautas, un viņu slavu sapulcējušies teiks.

¹⁶Hanohs iepatikās Kungam un tika uzņemts debesīs, atgriešanās paraugs paaudžu paaudzēs.

¹⁷Par pilnīgu un taisnīgu tika atzīts Noa, kas kļuva par aizvietotāju, pienākot dusmu laikam, tādēļ uz zemes atlikums saglabājās, kad uznāca plūdi.

¹⁸Kungs noslēdza ar viņu mūžīgu derību: nekad vairs plūdi neizdeldēs dzīvo radību.

¹⁹Ābrahāms — dižs daudzu tautu tēvs, kam godības ziņā nav atzīts līdzīgs neviens,

²⁰Visuaugstākā bauslību ievēroja, ar Visuaugstāko stājās derībā; derību apliecinājis ar savu miesu, pārbaudījumā tika atzīts uzticams.

²¹Tādēļ, ar zvērestu apliecinot, Kungs apsolīja tautas svētīt ar viņa pēcnācējiem, tos vairot kā smilšu graudus un godā celt kā zvaigznes, tiem piešķirt mantojumu: no jūras līdz jūrai, no Eifrātas līdz pašām zemes malām.

²²Un tāpat viņš apsolīja Īzakam viņa tēva Ābrahāma dēļ

²³svētību visām tautām; un derību viņš guldīja uz galvas Jēkabam. Ar savu svētību Kungs viņu atzina, piešķīra mantojumu, noteica robežas un sadalīja divpadsmit ciltīs,