Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sirach (Ecclesiasticus) 46 Bible Online

Sirach (Ecclesiasticus) 46 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sirach (Ecclesiasticus) 46

¹Cīniņos stiprs bija Jozua,[65] Nūna dēls, Mozus pēctecis pravieša pienākumos. Viņš kļuva dižens, kā norāda vārds, izglābjot Kunga izredzētos, atriebjoties naidniekiem, kas bija cēlušies, un Israēlam šādi sagādājot mantojumu.

²Cik godpilns viņš bija, paceļot rokas un izstiepjot pār pilsētām zobenu!

³Kurš cits tā bija stāvējis pirms viņa? Viņš bija tas, kas izcīnīja Kunga cīniņus.

⁴Vai gan tā nebija viņa roka, kas aizkavēja sauli, par divām viena diena pārvērtās.

⁵Kad naidnieks no visām pusēm uzmācās, viņš piesauca Visuaugsto, Vareno, un viņu uzklausīja Kungs visdiženais ar varen stipras krusas gabaliem.

⁶Viņš metās cīņā pret citu tautu un pretiniekus sakāva nogāzē, lai, pazīstot viņa bruņojumu, zinātu tautas: viņš cīnās, Kungam raugoties, — viņš taču bija sekojis Varenajam

⁷un bija izturējies žēlsirdīgi Mozus dienās. Viņš un Kālebs, Jefunnes dēls, visai tautas saimei bija stājušies pretī, lai tikai atturētu tautu no grēka un apklusinātu nekrietno kurnēšanu.

⁸No seši simti tūkstoš kājniekiem Kungs izglāba viņus divus vien, lai ievestu tos mantojumā — zemē, kur piens un medus plūst.

⁹Spēks, ko dāvāja Kungs Kālebam, piemita tam līdz pat vecumam, lai tas spētu kāpt līdz zemes augstienei un pēcnācējiem būtu mantojums.

¹⁰Lai zinātu visi Israēla dēli — labi ir sekot Kungam.

¹¹Tiesneši arī, viens pēc otra saukti vārdā, kuru sirdis ar neuzticību nebija aptraipītas, kuri nebija atstājušies no Kunga, lai svētīta ir viņu piemiņa!

¹²Lai atkal saplaukst viņu kauli no savām atdusas vietām, un viņu, godājamo, vārdā lai sauc viņu dēlus!

¹³Kunga mīlēts bija Samuēls, Kunga pravietis: viņš ieviesa ķēniņvaru un tautai svaidīja valdniekus,

¹⁴pēc Kunga bauslības taisnīgi tiesāja sapulcējušos tautu, — un apraudzīja Kungs Jēkabu.

¹⁵Savas uzticības dēļ atzīts par pravieti, par uzticamu reģi sacītā dēļ,

¹⁶no visām pusēm naidniekiem spaidot, ar zīdēja jēra upuri viņš piesauca vareno Kungu —

¹⁷un no debesīm Kungs nogranda pērkonā, varenā dunoņā lika atskanēt savai balsij.

¹⁸Viņš izdeldēja tīriešu vadoņus un visus filistiešu valdītājus;

¹⁹un, pirms devās atdusēties uz mūžīgiem laikiem, viņš apliecināja Kunga un viņa svaidītā priekšā: “Es neesmu piesavinājies neviena mantu, pat pazoli ne,” — un nebija neviena, kas to apsūdzētu.

²⁰Bet, devies atdusā, viņš pravietoja un darīja zināmu ķēniņam tā bojāeju, pravietojot viņš lika atskanēt savai balsij no zemes, lai darītu galu bauslības neievērošanai tautā.