Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sirach (Ecclesiasticus) 47 Bible Online

Sirach (Ecclesiasticus) 47 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sirach (Ecclesiasticus) 47

¹Un pēc tam cēlās Nātāns, lai pravietotu Dāvida laikā.

²Kā atsevišķi atdalīts ir pateicības upura taukums, tā Dāvids — Israēla tautā;

³ar lauvām kā ar kazlēniem viņš spēlējās, ar lāčiem — kā ar ganāmpulka jēriem.

⁴Vai tad jaunībā viņš nenokāva milzeni, no negoda neatbrīvoja tautu, atvēzējoties ar lingas akmeni, Goliāta lielīgumam darot galu?

⁵Viņš piesauca Kungu, Visuaugstāko, un viņa labajai rokai Kungs piešķīra spēku nonāvēt vīru, varenu kaujā, un apliecināt savas tautas spēku.

⁶Tā desmitiem tūkstošu dēļ tauta godināja viņu, Kunga svētības dēļ — cildināja, ar godības vainagu sumināja,

⁷jo viņš apkāva naidniekus, kas bija visapkārt, iznīcināja pretiniekus filistiešus un satrieca to spēku līdz pat šai dienai.

⁸Viņš teica Svēto, Visuaugstāko, ar slavinājuma vārdiem it visā, ko vien darīja, ar visu savu sirdi dziedāja slavas dziesmas un mīlēja viņu — savu Radītāju.

⁹Psalmotājus viņš nostādīja altārim līdzās, lai melodijas saldi atbalsotos,

¹⁰svētkiem piešķīra diženumu un noteica svētku laikus gadā, lai Kunga svētais vārds tiktu cildināts un jau no agra rīta atbalsotos svētnīcā.

¹¹Kungs piedeva viņam grēkus, uz mūžīgiem laikiem cēla godā viņa spēku, dāvāja ķēniņu derību viņam un goda troni Israēlā.

¹²Gudrs dēls nāca pēc viņa, un, pateicoties viņam, tas dzīvoja plašumos.[66]

¹³Miera laikā valdīja Sālamans, kam mieru uz robežām piešķīra Dievs, lai viņa vārdā tas uzceltu namu un uz mūžīgiem laikiem svētnīcu darinātu.

¹⁴Cik gan gudrs tu kļuvi jaunībā, sapratnes pārpilns kā upe![67]

¹⁵Tavs gars apņēma zemi, kuru piepildīji ar mīklainām līdzībām.

¹⁶Tavs vārds sasniedza nomaļas salas. Tevi mīlēja tava miera dēļ.

¹⁷Ar dziesmām, sakāmvārdiem, līdzībām, ar skaidrojumiem tu pārsteidzi pasauli.

¹⁸Par Israēla Dievu sauktā Kunga Dieva vārdā tev krājās zelts kā alva, kā svins tev vairojās sudrabs.

¹⁹Tu atvēlēji savus sānus sievietēm, ar savu miesu tu ļāvies to varai;

²⁰tu aptraipīji savu godību un apgānīji savus pēcnācējus, tā izraisot dusmas pār bērniem un pārmetumus par savu muļķību,

²¹izraisot ķēniņvaras šķelšanos un neuzticīgas ķēniņvalsts rašanos no Efraima.

²²Taču savu žēlastību Kungs neliegs nekad un neatkāpsies no saviem vārdiem, viņš neizdeldēs sava izredzētā atvasi un neiznīcinās tā pēcnācējus, kas mīlējis viņu. Jēkabam viņš ir saglabājis atlikumu un Dāvida saknes dzinumu — Dāvidam.

²³Kad Sālamans nolikās atdusēties ar tēviem, viņš atstāja vienu no saviem pēcnācējiem, muļķībā dižu, sapratnē nabagu — Rehabeāmu, kas ar savu neapdomību sadumpoja tautu,

²⁴un Jārobāmu, Nebāta dēlu,[68] kas ieveda grēkā Israēlu un pavedināja grēcīgos ceļos Efraimu. Viņu grēki tik ļoti vairojās, ka viņus izraidīja no zemes:

²⁵viņi bija lūkojuši īstenot visu, kas ļauns, līdz pienāca atmaksa.