Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Sirach (Ecclesiasticus) 50 Bible Online

Sirach (Ecclesiasticus) 50 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Sirach (Ecclesiasticus) 50

¹Slavas dziesma augstajam priesterim Simonam Simons[80], Onijas dēls, augstais priesteris viņš bija tas, kas savas dzīves laikā salaboja namu, templi nostiprināja savās dienās.

²Viņš lika pamatus augstajiem divkāršajiem mūriem, stāvajai nocietinātajai sienai, kas ieskauj svētnīcu.

³Viņa dienās izcirta ūdenstvertni, krātuvi — kā jūrai tai apkārtmērs.

⁴Viņš rūpējās, lai tauta neietu bojā, un aplenkuma gadījumam nocietināja pilsētu.

⁵Cik gan godpilns viņš bija, tautas ieskauts, no nama aiz aizkara iznācis:

⁶kā mākoņos rīta zvaigzne, kā pilnmēness laikā mēnesis;[81]

⁷kā saule, kas apspīd Visuaugstākā templi, kā varavīksne, kas mirdz godības mākoņos;

⁸kā pavasarī rožu zieds, kā lilijas avota malā;

⁹kā kvēpināmajā traukā uguns un vīraks, kā zelts vienā gabalā, visdažādākajiem dārgakmeņiem rotāts;

¹⁰kā olīvkoks, piebiris augļiem, kā ciprese, ieslējusies mākoņos!

¹¹Godības ģērbā tērpies, lepnos greznojumus aplicis, pie svētā altāra kāpjot, viņš vairoja svētnīcas pagalma godību.

¹²Saņemot veltes no priesteru rokām, pie ugunsaltāra paaugstinājuma viņš stāvēja kā ciedru atvase Libānā, brāļu vainagā ieskauts, kā palmu stumbrs, ko ietvēra lokā

¹³ar savu godību visi Ārona dēli, stāvot visas sapulcējušās Israēla tautas priekšā Kungam veltītu upuri rokā.

¹⁴Un uz paaugstinājumiem, svinot dievkalpojuma nobeigumu, lai rotātu upuri Kungam, Visuvaldītājam,

¹⁵viņš izstiepa savu roku pār kausu un ziedojot lēja vīnogu asinis. Ar tām viņš slacīja altāra pamatus jaukai smaržai Visuvaldniekam, Visuaugstākajam.

¹⁶Tad aurēja Ārona dēli, ar kaldinātām taurēm taurēja, varenām balsīm skandināja Visuaugstākā priekšā par piemiņu.

¹⁷Tad reizē visa tauta steigšus metās zemē uz vaiga pielūgt savu Kungu — visaugsto Dievu, Visuvaldītāju.[82]

¹⁸Ar savām balsīm viņu cildināja psalmotāji, un daudzskanībā melodija saldi atbalsojās.

¹⁹Visaugstā Kunga tauta lūdza lūgšanā Žēlsirdīgo, līdz rits bija galā un dievkalpojums beidzās.

²⁰Tad nokāpis viņš pacēla savas rokas pār visiem sapulcējušamies Israēla dēliem, lai Kunga svētību dotu ar savām lūpām un lepotos ar viņa vārdu, —

²¹un otrreiz tauta krita uz sava vaiga, lai saņemtu Visuaugstākā svētību.

²²Un tagad pateicieties it visu Dievam, kas visur veic diženus darbus,[83] kas mūsu dzīves dienas ceļ godā[84] no mātes miesām un rīkojas ar mums pēc savas žēlsirdības.[85]

²³Lai viņš jums dāvā līksmu sirdi! Lai mūsu laikā iestājas miers uz mūžīgiem laikiem Israēlā!

²⁴Lai viņš uztic mums savu žēlsirdību un lai mūs atpestī mūsu dienās![86] Trīs tautas

²⁵Divas tautas manai dvēselei riebjas, bet trešā vispār nav tauta:

²⁶tie, kas dzīvo Samarijas kalnā, un filistieši[87] un muļķa tauta, kas mīt Šehemā. Svētrakstītāja novēlējums

²⁷Šajā grāmatā rodamās pamācības sapratnes un zinības jautājumos ir uzrakstījis Jēzus jeruzālemietis, Sīraha dēls, Elāzāra dēla dēls, no kura sirds plūda gudrība.[88]

²⁸Svētlaimīgs, kas pēc šīm pamācībām dzīvos, kas glabās tās sirdī, kļūs gudrs,

²⁹jo, izpildot tās, spēs visu, Kunga gaisma — tā spēks. Dievbijīgiem viņš ir dāvājis gudrību, mūžīgi mūžam lai slavēts ir Kungs! Āmen! Āmen!