Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 10 Bible Online

Jesajas 10 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 10

¹Vai! tiem, kas netaisnus likumus pasludina, vai! rakstvežiem, kas apspiešanu perina,

²kas sagroza trūcīgā tiesu, manas tautas nabagiem taisnību atrauj, pat no atraitnes izplēš laupījumu un bāreņus aptīra!

³Ko jūs darīsiet soda dienā — postā, kas no tālienes nāks? Pie kā pēc palīga bēgsiet, kur savu godību pametīsiet?

⁴Ar cietumniekiem rāposiet, kopā ar nokautajiem kritīsiet — vēl viņa dusmas nerimsies, vēl pacelta viņa roka!

⁵Vai! — Asīrija ir mana dusmu nūja, tiem rokā ir mana niknuma spieķis!

⁶Pret bezgožu tautu es sūtīju tos, tautai, kas mani dusmo, tos uzrīdīju! Lai laupa, kas laupāms, lai grābj, kas grābjams, lai samin kā mēslus uz ielas!

⁷Bet viņam tā nešķiet, tā viņš nedomā savā sirdī, jo viņam prātā ir iznīcināt un iznīdēt ne mazumu tautu!

⁸Viņš saka: “Vai mani vadoņi visi nav ķēniņi?

⁹Vai ne tāda pati kā Karkemīša ir Kalne, vai tad Arpada nav kā Hamāta, vai tad Damaska nav kā Samarija?!

¹⁰Mana roka ir ķērusi tādu dievu valstis, kam lielāki tēli nekā Jeruzālemē un Samarijā —

¹¹kādēļ lai nedaru Jeruzālemei un tās veidoliem, kā es darīju Samarijai un tās dievekļiem?!”

¹²Kad Kungs bija beidzis visus savus darbus Ciānas kalnā un Jeruzālemē, viņš sacīja: “Es piemeklēšu lielīgās sirds augli — Asīrijas ķēniņu un viņa acu augsto lepnību!”

¹³Viņš saka: “Ar savu stipro roku es darīšu, un ar savu gudrību, jo es saprotu — es nojaukšu tautu robežas, tiem dārgumus nolaupīšu, kā vērsis nobadīšu tos, kas tur mīt!

¹⁴Kā ligzdu mana roka atrada tautu bagātību, kā vāc atstātas olas, tā es visu savācu! Neviens ne spārnu nepakustināja, ne muti papleta, ne iečiepstējās!”

¹⁵Vai lai cirvis dižojas cirtēja priekšā? Vai lai zāģis lielās tam, kas to velk? Vai tad nūja šūpo savu vēzētāju — vai miets spēs cilāt to, kas to cēlis?!

¹⁶Tādēļ Kungs, Pulku Kungs, uzsūtīs viņa branguļiem diloni, viņa godībai apakšā sāks gruzdēt karsonis — kā uguns degs!

¹⁷Tad Israēla gaisma par uguni kļūs un tā Svētais par liesmu! Degs un rīs viņa dzelkšņus un viņa ērkšķus tajā dienā!

¹⁸Viņa meža un vīnadārza godību, viņa dvēsele un viņa miesu tas piebeigs, kā mirējs viņš izdēdēs!

¹⁹Viņam mežā tik pāris koku paliks, pat zēns varēs tos saskaitīt!

²⁰Tajā dienā būs tā — Israēlā atlikušie, tie no Jēkaba nama, kas izglābušies, vairs neglaudīsies pie tā, kas viņus sita, un uzticīgi glaudīsies pie Kunga, Israēla Svētā.

²¹Atlikums, Jēkaba atlikums, atgriezīsies pie Varoņa Dieva!

²²Israēl, kaut tev būtu ļaužu kā jūras smilšu — no tiem atgriezīsies tik atlikums! Gals ir lemts, taisnība pludo!

²³Jo beigas ir noliktas! Kungs, Pulku Kungs, tā darīs visai zemei!

²⁴Tādēļ tā saka Kungs, Pulku Kungs: “Mana tauta, kas Ciānā mīti! Nebaidies no Asīrijas — ar nūju tie sitīs, un viņu spieķis celsies pret tevi, kā bija Ēģiptē!

²⁵Vēl mazliet un beigsies niknums, un manas dusmas tos nīdēs!”

²⁶Tad Pulku Kungs ņems rīksti pret tiem, kā bija tad, kad pie Orēba klints sita Midjānu, un savu nūju pret jūru viņš cels kā Ēģiptē!

²⁷Tajā dienā būs tā — viņš noņems tev nastu no pleciem un nūju no tava kakla — pagalam būs to jūgs viņu treknuma dēļ!

²⁸Viņš nāca uz Ajatu, gāja caur Migronu, Mihmāsā savus vezumus atstāja!

²⁹Viņi pārejai pārgāja, Gibā pa nakti palika — drebēja Rāma, Saula Giba bēga!

³⁰Brēc pilnā rīklē, Galīmas meita! Ieklausies, Lajiša! Atbildi, Anātota!

³¹Madmēna aizlaidusies! Gēbīmā mītošie glābjas!

³²Jau šodien tie Nobā stāvēs, kratīs dūres pie Ciānas meitas kalna, pie Jeruzālemes pakalna!

³³Redzi, Kungs, Pulku Kungs, viņš briesmīgs — apcirtīs zarus, kas augstin augsti, tie gulēs zemē, pauguri kļūs par ielejām!

³⁴Meža biezokņus viņš apkapās ar dzelzi — Lebanona krāšņums tiks nogāzts!