Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 14 Bible Online

Jesajas 14 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 14

¹Jo Kungs apžēlos Jēkabu un atkal izvēlēsies Israēlu, ļaus tam apmesties paša zemē, un svešinieki mitīs līdzās un piebiedrosies Jēkaba namam.

²Un tautas ņems viņus un aizvedīs pie sevis, bet Israēla nams tos iemantos sev par vergiem un verdzenēm Kunga zemē — tad gūstekņi gūstīs savus gūstītājus, viņi valdīs pār tiem, kas iepriekš tos apspieda.

³Un tajā dienā Kungs tev dos atelpu no sāpēm un trīsām, un smagās verdzības, ar ko tevi verdzināja,

⁴tad tu sacīsi šo līdzību par Bābeles ķēniņu: “Redzi, kā mitējās apspiedējs, beigušies spaidi!

⁵Kungs satrieca ļaundaru spieķi, valdnieku zizli!

⁶Niknumā sasita svešās tautas — kuļ un neatlaižas, valda dusmās pār citām tautām, vajā un netaupa!

⁷Veldzējas, atgūstas visa zeme, visur skan gaviles!

⁸Pat cipreses līksmo par tevi un Lebanona ciedri: kopš tu sakauts, vairs nenāks cirtējs pie mums!

⁹Šeols apakšā trīc tevis dēļ, jau gaida, kad nāksi, kust tev pretī mirušo gari, pat visi zemes dižmaņi, visi zemes ķēniņi ceļas no saviem troņiem!

¹⁰Tie visi bilst un saka par tevi: arī tu vājš kā mēs, nu tu mums līdzīgs!

¹¹Šeolā nobraukusi tava lepnība un tavu liru čalas — tavs pēlis ir kāpuri, un tavs apsegs ir tārpi!

¹²Kā gan no debesīm nokriti, mirdzošais rītausmas dēls! Pats esi notriekts pie zemes, tu, tautu gāzēj!

¹³Tu domāji savā sirdī: es debesīs uzkāpšu, augstāk par Dieva zvaigznēm uzcelšu savu troni, sēdēšu sapulces kalnā pašos ziemeļos!

¹⁴Virs mākoņu virsotnēm uzkāpšu, šķitīšos kā pats Visuaugstais! —

¹⁵taču šeolā nobrauci! Pašā bedrē!

¹⁶Tie, kas redz tevi, nu lūr, prāto par tevi: vai šis ir tas vīrs, kas tricināja zemi un drebināja ķēniņvalstis,

¹⁷kas visu pasauli par tuksnesi pataisīja, pilsētas noplēsa un nelaida mājās gūstekņus?!

¹⁸Pārējie tautu ķēniņi visi ir godam nogūluši ikviens savā namā,

¹⁹bet tevi no kapa izmeta kā pretīgu kropli, tevi klās līķi, zobena caurdurtie, kas nomesti bedres akmeņos kā maitas par kāju pameslu!

²⁰Tu nepiebiedrosies viņiem pat kapā, jo savu zemi tu izdeldēji, savu tautu tu nokāvi — lai vairs nemūžam nepiemin ļaundaru sēklu!

²¹Sataisiet kautuvi viņu dēliem par viņu tēvu vainu! Ka tie neceļas un nemanto zemi, un nepieceļ pasauli pilnu ar pilsētām!”

²²“Un es celšos pret viņiem,” saka Pulku Kungs, “iznīdēšu Bābeles vārdu un atlikušos, gan atvases, gan pēcnācējus!

²³Atdošu dzeloņcūkām, lai tiek tām, par purvu pataisīšu, prom aizmetīšu nīcībā,” saka Pulku Kungs.

²⁴Pulku Kungs ir zvērējis: “Vai tad nav tā — kā es nodomāju, tā ir, un, kā es nospriežu, tā notiek!

²⁵Patriecu Ašūru[3] no savas zemes, manos kalnos to nīdēju, lai noņemtu viņa jūgu un viņa nasta būtu nost no pleciem!”

²⁶Tas ir lēmums, kas visai zemei lemts, un šī ir roka, kas izstiepta pār visām tautām.

²⁷To Pulku Kungs ir nodomājis — kas stāsies pretī, un viņa roka ir izstiepta — kas pavērsīs atpakaļ?!

²⁸Ķēniņa Āhāza nāves gadā nāca šis vēstījums:

²⁹“Nepriecājies, tu, Filistija, ka salauzta nūja, kas tevi sita! Jo no čūskas saknes nāks odze, un tās auglis — lidojošs pūķis!

³⁰Tad nabagu pirmdzimtie pieguļā dzīs un tukšinieki droši ganīs, bet tavu sakni es nonāvēšu badā, un tavi palicēji tiks nokauti!

³¹Gaudojiet, vārti, brēc, pilsēta, līgojies, Filistija! Jo no ziemeļiem tie kā dūmi nāk — neviens viņu pulkā nav noklīdis!”

³²Ko atbildēt cittautu vēstnešiem?! — Sakiet, ka Kungs ir Ciānu dibinājis, tur patversies viņa tautas apspiestie!