Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 30 Bible Online

Jesajas 30 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 30

¹“Vai! dumpīgiem dēliem,” saka Kungs, “ka tie dara ne pēc mana padoma, ka tie līgst ne pēc mana Gara, krādami grēku pie grēka!

²Tie grasās uz Ēģipti doties — man vis nav prasījuši! — un tverties faraona patvērumā, un glābties Ēģiptes ēnā!

³Bet faraona patvērums jums taps par kaunu un glābiņš Ēģiptes ēnā par izsmieklu!

⁴Kaut gan viņa augstmaņi jau Coanā un viņa sūtņi jau Hānesā ieradušies —

⁵visi piedzīvos kaunu dēļ tautas, kam nav ko dāvāt, — tā nevar ne līdzēt, nedz ko dot, tik kaunu un apsmieklu!”

⁶Vēstījums par dienvidu nezvēriem. Posta un moku zeme, no turienes nāk lauvas un lauvenes, odzes un lidojoši pūķi. Tie nes savas bagātības uz ēzeļu mugurām un savus dārgumus uz kamieļu kupriem — tautai, kas tiem neko nedos!

⁷Ēģipte ir nieks un neko nevar līdzēt, tādēļ es to saucu par lepno, kam jāiznīkst!

⁸Tagad ej un raksti to viņiem uz dēlīša, ieraksti grāmatā, lai paliek nākamām dienām, par liecību uz mūžiem!

⁹Jo tā ir dumpīga tauta — dēli, kas pieviļ, dēli, kas negrib klausīt Kunga bauslībai!

¹⁰Tie redzētājiem saka: neredziet! Un praviešiem: neskatiet mums taisnību — runājiet, kā mums patīk, skatiet tik tīkamu vien,

¹¹aizvācieties no ceļa, nost no takas, prom no mums Israēla Svēto! —

¹²Tādēļ tā saka Israēla Svētais: “Tādēļ ka jūs nicināt šo vārdu, paļaujaties uz varmācību un negodīgumu un uzticaties tām,

¹³pār jums nāks vaina, kā plaisa, kas liek krist greizam mūrim — augsts, bet piepeši sabrūk!

¹⁴Viņš tos sadauzīs kā podnieks krūku, sadragās bez žēlastības, ka neatradīsies pat māla lauska, ar ko krāsnī izgrābt ogles vai pasmelt ūdeni.”

¹⁵Jo tā saka Kungs Dievs, Israēla Svētais: “Atgriežoties un rimstot jūs būtu glābti, klusi un paļāvīgi jūs būtu vareni — bet jūs negribat!”

¹⁶Turklāt jūs sakāt: nē! Zirgos aizbēgsim! — Tad nu bēdziet! — Rumakos aiztrauksim! — Ātri būs jūsu vajātāji! —

¹⁷Tūkstotis — no viena vīra kara sauciena un no piecu vīru kara sauciena — visi! Tā jūs bēgsiet! No jums tikai karoga kāts kalngalā paliks, tik miets paugura galā!

¹⁸Taču Kungs gaida jūs apžēlot, tādēļ viņš ceļas, lai būtu jums žēlsirdīgs, — jo Kungs ir taisnas tiesas Dievs, svētīti visi, kas cer uz viņu.

¹⁹Ciānas tauta, kas mīti Jeruzālemē, raudāt tev nebūs jāraud, žēlot viņš žēlos, kad tu kliegsi, tikko sadzirdēs — tūdaļ atbildēs!

²⁰Kungs jums dos sēru maizi un spaidu ūdeni, bet tavs Skolotājs vairs neslēpsies, pats savām acīm tu redzēsi Skolotāju.

²¹Kad tu griezīsies pa labi vai kreisi, tad dzirdēsi aiz muguras sakām: šis ir ceļš, ejiet pa to! —

²²tad tu aizmēzīsi savus sudraba pārklātos tēlus, savus zeltā kaltos lējumus aizmetīsi kā nešķīstību. Ejiet! — tu teiksi tiem.

²³Tad viņš sēklai dos lietu, un labība, ko dos zeme, būs lekna un trekna, tajā dienā tavi ganāmpulki ganīsies plašā zālainē.

²⁴Vērši un ēzeļi, kas strādā zemi, ēdīs skābētu mistru, kas ar liekšķeri un dakšām maisīts.

²⁵Tad visos augstajos kalnos un visos dižajos pauguros būs straumes, kur ritēs ūdens, — lielā slaktiņa dienā grūs torņi!

²⁶Tad mēnessgaisma būs kā karsētājas gaisma, bet karsētājas gaisma būs septiņkārša, kā to septiņu dienu gaisma, kad Kungs pārsies savas tautas vātis un dziedēs brūces, ko bija sitis.

²⁷Redzi, Kunga vārds no tālienes nāk, deg viņa dusmas un mākoņi griežas, viņa lūpas ir niknuma pilnas un viņa mēle kā rijoša uguns,

²⁸viņa elpa kā plūstoša upe, kas līdz kaklam sniedzas, — nu šūpos tautas nīcības sietā, nu tautām žokļos būs maldu iemaukti!

²⁹Tad jums būs dziesma kā naktī, kad svētkus svin, līksma sirds, kā stabulei līdzi ejot, tekot uz Kunga kalnu, uz Israēla klinti!

³⁰Kungs liks, lai atskan viņa godības balss — tad redzēs, kā viņa elkonis noliecas dusmu kvēlē un rijošā uguns liesmā, vētrā, negaisā un akmens krusā!

³¹No Kunga balss izbīsies Asīrija, kad viņš to sitīs ar rīksti!

³²Ikreiz, kad pāri ies pārmācības rīkste, ar kuru tos šaustīs Kungs, — ar bungām un stīgām, ar cīņai paceltu roku viņš karos pret tiem,

³³jo kurtuve jau sen ierīkota — arī ķēniņam tā jau gatava — dziļa un plata, un uguns sārts, un malkas papilnam — Kunga dvesma kā sēra straume to aizdedzinās!