Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 33 Bible Online

Jesajas 33 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 33

¹Vai! tev, postītāj, kas pats neesi postīts, un krāpniek, kas pats neesi krāpts! Kad būsi mitējies postīt, tad izpostīs tevi! Kad būsi stājies krāpt, tad apkrāps tevi!

²Kungs, tu mums žēlsirdīgs, uz tevi ceram! Lai viņa roka ik rītu ir mūsu glābiņš posta laikā!

³No pūļa klaigām bēga tautas, no tavas dižošanās tautas izmētātas!

⁴Jums savāks laupījumu: kā kāpuri rij, kā siseņi skrien, tā skraidelēs tur.

⁵Augstu Kungs, jo viņš mīt augstumos, — viņš pildīs Ciānu ar tiesu un taisnību!

⁶Tu vienmēr uz viņu paļausies, gudrībā un atziņā ir glābiņa papilnam, Kunga bijāšana ir tev dārgums no viņa!

⁷Redzi, viņu varoņi brēc ielās un miera sūtņi rūgti raud.

⁸Izdeldētas stigas, vairs neviens neiet pa taku, lauzta derība, atmestas pilsētas, vairs par cilvēku nedomā!

⁹Zeme sēro un nīkst, satriekts Lebanons dēd, Šārona ir kā kalšņa, Bāšānā un Karmelā nobirst lapas!

¹⁰“Tagad es celšos,” saka Kungs, “tagad es pacelšos, tagad es paaugstināšos!

¹¹Pelavas ieņēmusi, tu dzemdēsi salmus, — jūsu dvesma būs uguns, kas aprīs jūs!

¹²Tautas būs kā izdedzināti dzelkšņi, kā izplēsti ērkšķi, kas ugunī plēn!

¹³Tālie, klausieties, ko es darījis, tuvie, zinieties manu varenību!”

¹⁴Baidās Ciānā grēcinieki, trīsas sakampj bezdievjus: kurš no mums paliks dzīvs? Te rijoša uguns! Kurš no mums paliks dzīvs? Te mūžīga kvēle! —

¹⁵Kas staigā taisnībā un patiesi runā, kas varmācīgu guvumu nievā, kas savu roku krata un kukuli neņem, kas aizbāž ausis, kad sauc uz varasdarbiem, kas aizklāj acis, lai ļaunu neredzētu, —

¹⁶tāds augstumos dzīvos, klinšu cietoksnis tam būs patvērums, tam dos viņa maizi, tam ūdens būs nodrošināts!

¹⁷Savām acīm tu skatīsi ķēniņa jaukumu, zemes tāles tu lūkosi,

¹⁸tava sirds čukstēs šausmās: kur ir skaitītājs, kur ir svērējs, kur ir torņu skaitītājs!

¹⁹Šo neķītro tautu tu vairs neredzēsi — tautu, kam tumša runa, ko nesajēgt, kam stostīga mēle, ko nesaprast!

²⁰Raugies, Ciāna, mūsu svētku pilsēta, tavas acis skatīs Jeruzālemi, rimtu mājvietu, telti, ko neizļodzīt, — tās mietiņus neizraus nemūžam, tās saites nekad vairs nesaraus!

²¹Jo tur mums savā godībā Kungs, tur upes un plašas straumes, tur netikt ar airu laivu, neizbraukt vareniem kuģiem!

²²Kungs ir mūsu soģis, Kungs mums likumus dod, Kungs ir mūsu ķēniņš, viņš izglābs mūs!

²³Vaļīgas tavas virves, nevar noturēt mastus, nedz nostiept buru — kad dalīs dāsno laupījumu, pat tizlais sev salaupīs gana!

²⁴Neviens, kas tur mīt, tad neteiks: es sirgstu! — Tautai, kas tur mīt, piedos vainu!