Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 37 Bible Online

Jesajas 37 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 37

¹Kad ķēniņš Hizkija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drānas, ietinās maisā un devās uz Kunga namu.

²Viņš sūtīja nama pārvaldnieku Eljākīmu, rakstvedi Šebnu un priesteru vecajos, maisos tērptus, pie pravieša Jesajas, Āmoca dēla.

³Viņi tam teica: “Tā saka Hizkija: šī diena ir nelaimes, soda un nievu diena — bērni jau līdz klēpjgalam tikuši, bet dzemdēt nav spēka!

⁴Varbūt Kungs, tavs Dievs, izdzirdēs, ko sacījis virsnieku vadonis, ko Asīrijas ķēniņš sūtījis izsmiet dzīvo Dievu, — varbūt viņš to sodīs par vārdiem, ko dzirdējis Kungs, tavs Dievs, bet tu raidi augšup lūgšanu par to atlikumu, kas te vēl atrodams!”

⁵Ķēniņa Hizkijas kalpi nāca pie Jesajas,

⁶un Jesaja tiem teica: “Tā sakiet savam kungam: tā saka Kungs: nenobīsties vārdu dēļ, ko dzirdēji, kad Asīrijas ķēniņa kalpi ar tiem mani paļāja!

⁷Redzi, es ielikšu viņā garu — viņš saklausīsies tenkas un dosies atpakaļ uz savu zemi, un es likšu, lai viņš krīt no zobena savā zemē!”

⁸Kad virsnieku vadonis atgriezās, viņš uzzināja, ka Asīrijas ķēniņš uzbrūk Libnai, — tas bija dzirdējis, ka viņš jau devies projām no Lāhīšas,

⁹padzirdējis par Kūšas ķēniņu Tirhāku sakām: tas jau devies cīnīties pret tevi! — un, to saklausījis, viņš sūtīja vēstnešus pie Hizkijas, sacīdams:

¹⁰“Tā sakiet Jūdas ķēniņam Hizkijam: lai tevi nepieviļ Dievs, uz kuru tu paļaujies, domādams, ka Jeruzāleme netiks atdota Asīrijas ķēniņam!

¹¹Redzi, tu esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi darījuši visām zemēm — tās nopostījuši! — un tu vēl ceri glābties?!

¹²Vai viņus izglāba to tautu dievi, ko nopostīja mani tēvi — Gozānu un Hārānu, un Recefu, un Ēdenes dēlus, kas bija Telāsārā.

¹³Kur ir Hamātas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un Sefarvaimas pilsētas ķēniņš, tāpat Hēnas un Ivas ķēniņi?”

¹⁴Hizkija ņēma vēstuli, ko bija atnesuši vēstneši, lasīja to un tad devās uz Kunga namu. Tur Hizkija attina to Kunga priekšā.

¹⁵Hizkija lūdza Kungu:

¹⁶“Pulku Kungs, Israēla Dievs! Tu starp ķerubiem mīti, tu vienīgais Dievs visām zemes valstībām, tu darināji debesis un zemi!

¹⁷Pievērs, Kungs, savu ausi un klausies, atver, Kungs, savas acis un redzi, sadzirdi visus Sanherība vārdus, ko viņš atsūtījis, izsmiedams dzīvo Dievu!

¹⁸Tiešām, Kungs, Asīrijas ķēniņš nopostījis zemju zemes,

¹⁹un viņu dievus tie ugunī meta, jo tie nav dievi, bet cilvēka roku darbs — koks un akmens — , tādēļ tie tika izdeldēti!

²⁰Tad nu, Kungs, mūsu Dievs, glāb mūs no viņa rokas, lai visas zemes valstības zina, ka tu vienīgais esi Kungs!”

²¹Jesaja, Āmoca dēls, lika Hizkijam teikt: “Tā saka Kungs, Israēla Dievs: tādēļ ka tu lūdzies mani Sanherība, Asīrijas ķēniņa, dēļ,

²²Kungs par viņu sacīja šos vārdus: nicina tevi un nievā tevi, jaunava, Ciānas meita, tev aiz muguras galvu krata, Jeruzālemes meita!

²³Ko tu paļāji un nievāji, pret ko tu pacēli balsi, pret ko augstu cēli acis — pret Israēla Svēto!

²⁴Tu saviem kalpiem liki izsmiet manu Kungu, tu sacīji: man daudz kararatu, es kāpšu kalnu virsotnēs, tur tālu Lebanonā, nocirtīšu tā slaidos ciedrus, tā lepnākās cipreses, tā augstienēs nokļūšu, tā auglīgajā mežā!

²⁵Tikko paroku — un tūdaļ ūdeni dzeru, ar savu kāju pazolēm visas Ēģiptes straumes nosusinu!

²⁶Vai jau izsenis neesi dzirdējis — to es esmu darījis, kopš senām dienām to nolicis, un tagad es lieku tam notikt, lai drupu kaudzēs sabrūk nocietinātās pilsētas!

²⁷To iemītniekiem nolaižas rokas, tie satriekti un apkaunoti, tie kļuvuši kā zāle uz lauka, kā nezāļu dīgsti, kā jumta zālājs, kā labības rūsa, pirms druva nobriedusi!

²⁸Vai tu celies, vai sēdies, vai ej, vai nāc — es zinu, kā tu dumpo pret mani!

²⁹Tādēļ ka tu dumpo pret mani un tava nekaunība man nākusi ausīs, es tavās nāsīs ievēršu riņķi un likšu laužņus tev mutē — sūtīšu tevi pa to pašu ceļu, ko esi nācis!

³⁰Un šī tev ir zīme — šogad ēdīs to, kas atmatā, un arī nākamajā gadā atmatā augušo, bet trešajā gadā jūs sēsiet un vāksiet, jūs stādīsiet vīnadārzus un ēdīsiet to augļus!

³¹Jūdas nama izglābtie un atlikušie ies vairumā, sakne — uz leju, bet auglis uz augšu riesīsies!

³²Jo no Jeruzālemes nāks atlikums un izglābtie no Ciānas kalna — to darīs Pulku Kunga degsme!

³³Tādēļ tā saka Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš šajā pilsētā neienāks, viņš tur bultu neiešaus, ar vairogu tai priekšā nestās un valni pret to neuzbērs!

³⁴Viņš aizies pa to pašu ceļu, pa kuru nācis, viņš šajā pilsētā neienāks, teicis Kungs,

³⁵es pasargāšu šo pilsētu, es to glābšu — manis un mana kalpa Dāvida dēļ!”

³⁶Tad Kunga eņģelis gāja un nokāva Asīrijas nometnē simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Un citi rīta agrumā ceļas, un, redzi, šie visi guļ beigti!

³⁷Tad Asīrijas ķēniņš Sanherībs nojauca nometni, devās atpakaļ un apmetās Ninivē.

³⁸Kad viņš zemojās sava dieva Nisroha namā, viņa dēli Adramelehs un Sarecers nokāva viņu ar zobenu, bet paši aizmuka uz Arārata zemi. Pēc viņa sāka valdīt viņa dēls Ēsar-Hadons.