Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 42 Bible Online

Jesajas 42 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 42

¹“Redzi, tas ir mans kalps, es viņu stiprinu, mans izredzētais, kas manai dvēselei tīk, — es viņam devu savu Garu, viņš nesīs tautām tiesu!

²Viņš nebrēks un neklaigās, ielās nedzirdēs viņa balsi,

³aizlauztu niedri viņš nenolauzīs, kvēlošu degli viņš nenodzēsīs, uzticīgi viņš nesīs tiesu!

⁴Viņš nebūs nedz salauzts, nedz slābs, iekams nepiepildīs tiesu uz zemes — uz viņa bauslību cerību liek jūras salas!”

⁵Tā saka Dievs Kungs, kas radījis debesis un tās izpletis, kas izplājis zemi un to, kas tur dīgst, kas dod dvašu ļaudīm uz tās un garu tiem, kas staigā pa to!

⁶“Es esmu Kungs, es tevi taisnībā saucu, es tevi tveru pie rokas, sargu tevi un ieceļu tevi par derību tautai, par gaismu visām tautām!

⁷Lai atdarītu acis akliem, lai no spaidiem izvestu ieslodzītos, kas tumsā mīt!

⁸Es esmu Kungs — tas ir mans vārds, savu godu nevienam es nedošu, nedz savu slavu elkiem!

⁹Iepriekšējās lietas ir piepildījušās, un tagad es vēstīšu jaunas, pirms tās notiek, — es tās darīšu jums zināmas!”

¹⁰Dziediet Kungam jaunu dziesmu, slavējiet viņu no zemes malām, jūs, kas dodaties jūrā, un visi, kas tur mīt, un piekraste un tās iemītnieki!

¹¹Lai skandē tuksnesis un tā pilsētas, arī ciemi, kur Kēders mīt, gavilējiet, klinšu iemītnieki, no kalnu virsotnēm klaigājiet!

¹²Lai Kungam dod godu, lai viņa slavu teic jūras piekrastē!

¹³Kungs kā spēkavīrs iziet, kā karavīrs rieš savu kvēli, tiešām viņš rēc un aurē, pret saviem naidniekiem viņš varens!

¹⁴“Mūžam es valdījos, es klusēju un atturējos — kā dzemdētāja es kliegšu, sēkdams un elsdams!

¹⁵Es noplicināšu kalnus un pakalnus, visu zelmeni izkaltēšu, pārvērtīšu upes par sērēm un nosusināšu dīķus!

¹⁶Aklos es vedīšu pa ceļiem, ko tie nepazīst, pa takām, ko tie nezina, es viņus vadīšu, tumsu to priekšā vērtīšu gaismā un grambas līdzenumā — tā es darīšu un neko nepametīšu!

¹⁷Tad atkāpsies un paliks kaunā tie, kas uz elkiem paļaujas un kas lējumiem saka: jūs esat mūsu dievi!

¹⁸Kurlie, klausieties! Aklie, skatiet, ka ieraugāt!

¹⁹Kurš vēl ir tik akls kā mans kalps un kurls kā manis sūtītais vēstnesis, kurš ir tik akls kā mans uzticamais un tik akls kā Kunga kalps?!

²⁰Tu gan redzi daudz, bet nepamani, ausis vaļā, bet nedzird!”

²¹Kungs kāroja viņa taisnības dēļ padarīt bauslību lielu un diženu, —

²²bet tā ir aplaupīta un aptīrīta tauta, tie visi ir notverti alās un cietumu namos ieslēgti, par laupījumu tie kļuvuši, un nav kas tos glābj, par guvumu, un neviens nesaka: atdodiet! —

²³Kurš no jums var uzklausīt šo, lai ausās un klausās nākamībai!

²⁴Kas nodeva sirotājiem Jēkabu un Israēlu laupītājiem — vai ne Kungs, pret kuru mēs grēkojuši! — un tie vēl negrib staigāt viņa ceļos un klausīt viņa bauslībai!

²⁵Tad viņš pār to izlēja savu dusmu kvēli un cīņas sparu, dedza uguni tam visapkārt — bet tas neapzinājās, sveilēja viņu — bet tas neņēma vērā!