Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 43 Bible Online

Jesajas 43 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 43

¹Tagad tā saka Kungs, tavs Radītājs, Jēkab, tavs Veidotājs, Israēl: “Nebaidies, es tevi izpirkšu, es tevi nosaucu tavā vārdā, tu esi mans!

²Kad tu iesi caur ūdeņiem, es būšu ar tevi, un cauri upēm, tās tevi neaizraus, kad caur uguni iesi, tu nesadegsi, liesma tevi neapsvilinās!

³Jo es esmu Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais ir tavs glābējs, par tevis izpirkšanu es atdevu Ēģipti, Kūšu un Sebu — par tevi!

⁴Tādēļ ka esi man vērtīgs, tu pagodināts, un es mīlu tevi — es atdošu ļaudis par tevi un tautas par tavu dzīvību!

⁵Nebīsties, jo es esmu ar tevi, tavus pēcnācējus es pārvedīšu no austrumiem, no vakariem tevi sapulcēšu,

⁶ziemeļiem es teikšu: atdodiet, — un dienvidiem: neturiet ciet! Pārvediet manus dēlus no tālienes un manas meitas no zemes malas! —

⁷visus, kas saukti manā vārdā, ko es esmu radījis savam godam, veidojis un pats taisījis!”

⁸Akla tauta, kaut tiem ir acis, un kurlie, kaut tiem ir ausis, — lai nāk!

⁹Visas tautas nu sapulcētas, ļaudis kopā sanākuši, kurš no tiem var pastāstīt, kas bijis iepriekš, mums pasacīt — lai tie dod savas liecības un būs attaisnoti, lai klausās un saka: tā patiesība!

¹⁰“Jūs mani liecinieki,” saka Kungs, “un mani kalpi, ko izvēlējos, tādēļ atzīstiet un uzticieties man, apjēdziet, ka es tas esmu, pirms manis neviena Dieva nav bijis un nebūs pēc manis!

¹¹Es, es esmu Kungs, nav cita Glābēja bez manis!

¹²Es pasludināju, un es izglābu, es jums jau sacīju: jums nav neviena cita, un jūs esat mani liecinieki, saka Kungs, un es esmu Dievs!

¹³Jau kopš tās dienas es tas esmu, neviens neglābsies no manas rokas. Kad es daru — kurš stāsies pretī?!”

¹⁴Tā saka Kungs, jūsu Izpircējs, Israēla Svētais: “Pēc jums es sūtīšu uz Bābeli, un aizvedīšu kā bēgļus visus kaldiešus kuģos, ar kuriem tie lepojās!

¹⁵Es esmu Kungs, jūsu Svētais, Israēla Radītājs, jūsu Ķēniņš!”

¹⁶Tā saka Kungs, kas jūrā pašķir ceļu un taku varenos ūdeņos,

¹⁷kas izved cīņā kararatus un zirgus, gan karaspēku, gan stipriniekus — tie guļ vienuviet un necelsies, noplakuši kā apdzisis deglis!

¹⁸“Nepieminiet bijušo un nedomājiet par pagājušo.

¹⁹Redzi, es visu darīšu jaunu, jau tagad tas raisās, vai vēl neapjēdzat — es sataisīšu tuksnesī ceļu un tukšatnē upes,

²⁰mani godās lauka zvēri, šakāļi un strausenes, jo es tuksnesī došu ūdeni un upes tukšatnē, lai padzirdītu savu izredzēto tautu,

²¹tautu, ko es sev veidoju, lai tie teic manu slavu!

²²Bet tu nepiesauci mani, Jēkab, tu nepūlējies manis dēļ, Israēl!

²³Savu sadedzināmo upuru aunus tu man nenesi, ar kaujamiem upuriem tu mani negodāji, es tevi neapgrūtināju ar labības dāvanām, nedz nopūlēju tevi ar vīraku!

²⁴Par sudrabu tu man nepirki kalmes, ar savu kaujamo upuru taukiem mani nemieloji, taču apgrūtināji mani ar saviem grēkiem, nopūlēji mani ar savām vainām!

²⁵Es — es esmu tas, kurš izdzēš tavus noziegumus pats sevis dēļ un nepiemin tavus grēkus!

²⁶Atgādini man, un iesim tiesā, nosauc savus attaisnojumus!

²⁷Tavs cilts tēvs ir grēkojis, un tavi vidutāji noziegušies pret mani,

²⁸tad nu es pazemoju svētnīcas augstmaņus, atdevu Jēkabu nīcības lāstam un Israēlu — nievām!