Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 44 Bible Online

Jesajas 44 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 44

¹Tagad klausies Jēkab, mans kalps, un Israēl, mans izredzētais,

²tā saka Kungs, tavs Radītājs, kas tevi no mātes klēpja veidojis, viņš tev palīdzējis: nebīsties, mans kalps Jēkab, Ješurūn, mans izredzētais!

³Kā es izleju ūdeni pār sausu zemi un straumes pār kalšņu, tāpat es izliešu savu Garu pār taviem pēcnācējiem un savu svētību pār tiem, kas celsies no tevis,

⁴tie sadīgs kā zāle, kā vītoli pie ūdens straumēm,

⁵viens sacīs: es Kungam! otrs sauksies: Jēkaba vārdā! cits ar savu roku rakstīs: Kungam! — un nēsās Israēla vārdu.

⁶Tā saka Kungs, Israēla Ķēniņš, Izpircējs, Pulku Kungs: es esmu pirmais, un es esmu pēdējais, nav cita Dieva bez manis!

⁷Kurš ir kā es? — lai runā, lai saka un izklāsta — kopš es iedibināju mūžīgo tautu līdz pat tam, kas vēl nāks, — lai stāsta! —

⁸Nebīsties un nebaiļojies — vai jau izsenis es neesmu tev to sacījis un sludinājis, un jūs esat mani liecinieki — , vai ir vēl kāds cits Dievs bez manis!? Nav citas klints, es nezinu tādu!”

⁹Visi, kas darina tēlus, ir niekkalbji, viņu dārgumi tiem neko nedod, viņu liecinieki neko nav redzējuši, un tie nezina, ka paliks kaunā!

¹⁰Kas darinās dievus un lies tēlus, kuri nedod nekādu labumu, —

¹¹tie paši un viņu biedri tiks kaunā, un amatnieki tik cilvēki vien, lai tie visi sapulcējas un nostājas — visi nobīsies un paliks kaunā!

¹²Kalējs ar sitamo uz oglēm darina, ar āmuru veido to, ar savu stipro roku sastiprina; bet, kad izsalcis, tad nav spēka, ja ūdeni nepadzeras, tad pagurst!

¹³Kokgriezējs nostiepj auklu, ar irbuli izzīmē, ar grebli izgrebj, ar cirkuli apvelk un taisa to pēc cilvēka veidola, pēc cilvēka krāšņuma — lai mīt mājā!

¹⁴Viņš cērt sev ciedrus, ņem cipresi vai ozolu, kas mežā starp kokiem uzaudzis, iestāda egli, un lietus to audzē,

¹⁵tas ļaudīm ir kurināmais, to ņem un sildās vai dedzina un cep uz tā maizi, arīdzan uztaisa par dievu un zemojas tam, darina tēlu un krīt zemē tā priekšā!

¹⁶Pusi sadedzina ugunī, lai paēstos gaļu, cep liesumu un ēd līdz sātam, ņem siltumam un saka: heijā! Man silti, es redzu, kā kuras!

¹⁷Bet atlikumu uztaisa par dievu un elku, krīt zemē tā priekšā un zemojas tam, pielūdz un saka: glāb mani, tu esi mans dievs!

¹⁸Viņi nezina un nejēdz, acis tiem aizdarītas, ka neredz, un sirdis — ka nesaprot!

¹⁹Nevienam tas nenāk ne prātā, neviens neatzīst, neapjēdz un nesaka: pusi es sadedzināju ugunī, cepdams uz oglēm maizi, cepu gaļu un ēdu, bet to, kas palika pāri, uztaisīju par pretekli un zemojos koka kluča priekšā!

²⁰Kas pārtiek no pīšļiem, tas savu sirdi paļauj maldiem, tas nevar pats sevi glābt, tas neteiks: vai ne meli pie manas labās rokas?

²¹Atceries to, Jēkab un Israēl, jo tu mans kalps, es tevi radīju, tu mans kalps, Israēl, es tevi neaizmirsīšu!

²²Kā mākoni es aiztrencu tavus noziegumus, kā dūmaku tavus grēkus — atgriezies pie manis, es tevi esmu izpircis!

²³Dziediet debesis, jo Kungs rīkojas, līksmojiet, zemes dzīles, lai izlaužas gaviles ik kalnam un visiem kokiem mežā, jo Kungs izpircis Jēkabu un viņš tiks daudzināts Israēlā!

²⁴Tā saka Kungs, tavs Izpircējs, kas tevi veidojis kopš mātes klēpja: “Es, Kungs, esmu radījis visu, viens pats izstiepis debesis un izpletis zemi — kas bija kopā ar mani?! —

²⁵Kas liek pievilties krāpnieku zīmēm, kas pareģu darbus sagandē, kas gudriem spēj stāties pretī un viņu zināšanu piemuļķo?!

²⁶Kas piepilda savam kalpam solīto, kas savu vēstnešu sacīto apstiprina, kas saka Jeruzālemei: tā būs apdzīvota! — un Jūdas pilsētām: jūs atkal uzcels, jūsu drupas es atkal uzsliešu!

²⁷Kas saka dzīlei: kalsti! Tavas upes es nosusināšu!

²⁸Kas saka par Kīru: viņš ir mans gans, viņš pildīs manu gribu, — un sacīs Jeruzālemei: atkal tu tiksi uzcelta! — un templim: tev atkal liks pamatus!”