Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 48 Bible Online

Jesajas 48 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 48

¹Klausies šo, Jēkaba nams, kas saukts Israēla vārdā, kas no Jūdas ūdeņiem nācis, kas zvēr Kunga vārdā un piesauc Israēla Dievu — ne ar patiesību un ne ar taisnību!

²Jo tevi sauc svētās pilsētas vārdā un dēvē pēc Israēla Dieva — Pulku Kungs ir viņa vārds!

³“Jau kopš senatnes es to esmu teicis, no manas mutes tas nācis, es esmu to daudzinājis — piepeši es darīju to, un tas notika!

⁴Tā kā jau zināju, ka esi tiepīgs, ka tev kakls kā dzelzs dzīslas un piere no vara,

⁵es jau kopš senatnes tev stāstīju, jau iepriekš liku, lai pasaka tev, ka tu neteiktu: mans elks to paveica, mans tēls un mans lējums to pavēlēja! —

⁶Tu dzirdēji, vēroji šo visu, bet nu negribi to atzīt?! — Tagad es tev pasludinu ko jaunu, apslēptas lietas, ko tu nezināji!

⁷Nupat tas darīts, neba sen, gandrīz vai šodien — bet jūs to nebijāt dzirdējuši un nevarat sacīt: re, es jau to zināju! —

⁸Ne tu dzirdēji, ne tu zināji, jau sen tavas ausis ir ciet, es zinu — krāptin tu krāpies, kopš klēpja jau noziedzies — tā saka par tevi!

⁹Sava vārda dēļ es gausinu dusmas, savas slavas dēļ es ciešos ar tevi, lai man nav tevi jāiznīdē!

¹⁰Redzi, es šķīstīju tevi, bet ne kā sudrabu, es tevi kausēdams pārbaudīju ciešanu krāsnī!

¹¹Pats sevis, pats sevis dēļ es to darīju, jo kādēļ man sagānīties, — savu godu es citam nedošu!

¹²Klausies mani, Jēkab, un tu, Israēl, ko es esmu aicinājis: es esmu tas — es esmu pirmais, es esmu pēdējais!

¹³Mana roka tā bija, kas lika pamatus zemei, mana labā roka izpleta debesis, es uzsaucu to pulkiem, un tie sastājās!

¹⁴Pulcējieties visi un klausieties, kurš cits ko tādu jau teicis? Bet Kungs mīl šo, viņš Bābelei darīs, ko gribēs, un viņa elkonis — kaldiešiem!

¹⁵Es! — es runāju un viņu saucu, es atvedu viņu, lai viņam sokas gaitas!

¹⁶Nāciet pie manis, klausieties šo — nemūžam es neesmu runājis paslepen, kad tas notika, es jau tur biju — un tagad Kungs Dievs sūta mani un savu Garu!”

¹⁷Tā saka Kungs, tavs Izpircējs, Israēla Svētais: “Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas tevi māca, lai tev sokas, kas ved tevi pa ceļu, kur jāiet!

¹⁸Kaut tu būtu klausījis maniem baušļiem, tad tavs miers būtu kā upe un tava taisnība kā jūras viļņi,

¹⁹tavu pēcnācēju būtu kā smilšu un pēcteču, kas no taviem gurniem nāk, kā smilšu graudu — viņu vārds netiktu nīdēts un nīcināts no tiem, kas manā priekšā!”

²⁰Prom no Bābeles! Bēdz no Kaldejas! Ar gavilēm stāsti un vēstī, lai aiziet līdz zemes malām, saki: Kungs izpircis savu kalpu Jēkabu!

²¹Tiem tuksnesī aizvestiem neslāpa, no klints viņš tiem ūdeni plūdināja, viņš pāršķēla klinti, un izšļācās ūdens!

²²“Nav miera,” tā saka Kungs, “ļaundariem!”