Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 49 Bible Online

Jesajas 49 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 49

¹Klausieties, salas, uz mani, un sadzirdiet, tālās tautas, — Kungs mani jau kopš klēpja saucis, kopš mātes miesām viņš piesaucis manu vārdu!

²Viņš darījis manu muti par asu zobenu, paslēpis mani savas rokas ēnā, viņš darījis mani par urbjošu bultu, savā bultmakā viņš mani noglabājis!

³Viņš man teica: “Tu esi mans kalps, Israēl, tevī godinās mani!”

⁴Bet es teicu: velti es pūlējos, niekiem un tukšībai šķiedu spēkus, tādēļ mana tiesa pie Kunga un mana alga pie Dieva!

⁵Tagad runā Kungs, kas jau kopš klēpja mani darījis sev par kalpu, lai vedu Jēkabu pie viņa un Israēlu viņam piepulcinu, — es pagodināts Kunga priekšā, mans Dievs ir mans stiprums!

⁶Un viņš teica: “Par maz, ka tu esi mans kalps, ka atjauno Jēkaba ciltis un sargā Israēlu, lai pārvestu to pie manis, — es tevi darīšu par gaismu tautām, lai mana glābšana sniegtos līdz zemes malai!”

⁷Tā saka Kungs, Izpircējs, Israēla Svētais, nicinātam, tautu nonievātam, visādu valdnieku vergam: “Ķēniņi redzēs un piecelsies, augstmaņi zemosies, jo Kungs ir uzticams, Israēla Svētais tevi ir izredzējis!”

⁸Tā saka Kungs: “Laipnības laikā es tev atbildēju, glābšanas dienā es tev palīdzēju, es sargāju tevi un darīju par derības tautu, lai atjaunotu šo zemi, lai atdotu atņemto mantojumu,

⁹lai sacītu ieslodzītajiem: nāciet laukā! — un tiem, kas tumsā: rādieties šurp! Pie visiem ceļiem tie ganīsies, uz visām kalnu korēm tiem būs ganības!

¹⁰Tie necietīs izsalkumu un slāpes, tiem necirtīs svelmains vējš un saule, jo viņu žēlotājs tos vadīs, pie ūdens avotiem aizvedīs!

¹¹Visus kalnus es padarīšu par ceļiem, un manas takas pa augšieni vīsies!

¹²Redzi, šie no tālienes nāks, Redzi, citi no ziemeļiem un jūras puses un tie — no Sīnīmas zemes!”

¹³Gavilējiet, debesis, līksmo zeme, kalni, izlauzieties gavilēs, jo Kungs mierinājis savu tautu un savus apspiestos apžēlojis!

¹⁴Un Ciāna saka: Kungs pametis mani, mans Kungs mani aizmirsis! —

¹⁵Vai sieva savu zīdaini aizmirst, vai nemīl to, kas no klēpja nācis? — Pat ja tā tevi aizmirstu, es tevi neaizmirsīšu!

¹⁶Redzi, sev delnās tavu vārdu es esmu iegriezis, tavi mūri ir manā priekšā vienmēr!

¹⁷Jau steidz tie, kas tevi uzcels, — tavi postītāji un nīdētāji aizies no tevis!

¹⁸Pacel acis un raugies visapkārt — tie visi jau sapulcējušies un nāk pie tevis! “Es esmu dzīvs,” saka Kungs, “tos visus tu apliki sev kā rotu, apjozi sev kā līgava!

¹⁹Tavas drupas un tavs izpostījums, un tava izdeldētā zeme kļūs par šauru tiem, kas tur mīt, un tavi nīdētāji būs tālu no tevis!

²⁰Tavas ausis vēl dzirdēs tavus atņemtos dēlus sakām: par šauru šī vieta, dod plašumu, kur dzīvot!

²¹Un tu savā sirdī teiksi: kurš man dzemdējis šos?! — jo es biju bez bērniem un padzīta, patriekta trimdā, un kurš šos uzaudzināja? Redzi, es biju palikusi viena, no kurienes šie?!”

²²Tā saka Kungs Dievs: “Redzi, pār tautām es stiepšu savu roku, pār tautām celšu savu karogu, un tie nesīs sev pie krūtīm tavus dēlus un tavas meitas nēsās uz pleciem!

²³Ķēniņi tevi auklēs, un viņu kundzes zīdīs tevi, tie zemosies tev ar seju līdz zemei un tavu kāju putekļus laizīs — tad tu zināsi, ka es esmu Kungs, kaunā es nepalieku — gaidi uz mani!”

²⁴Vai spēkavīram var atņemt guvumu, vai varmākas gūstekņi var paglābties?

²⁵Jo tā saka Kungs: “Pat spēkavīra gūstekņi tiks svabadi, pat varmākas gūtie paglābsies — es pats šķiršu strīdu ar tiem, kas strīdas pret tevi, es izglābšu tavus dēlus!

²⁶Tavus apspiedējus es ēdināšu ar viņu pašu miesu, dzirdīšu pašu asinīm kā ar vīnu — tad visi dzīvie zinās, ka es, Kungs, esmu tavs Glābējs, ka Jēkaba Varenais ir tavs izpircējs!”