Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 51 Bible Online

Jesajas 51 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 51

¹“Klausieties manī, kas dzenaties pēc taisnības, kas meklējat Kungu! Lūkojieties uz klinti, no kuras izcirsti, uz izrakto bedri, no kuras ņemti!

²Uzlūkojiet savu tēvu Ābrahāmu un Sāru, kas jūs dzemdējusi, viņš bija viens, kad es viņu aicināju, — un es svētīju un vairoju viņu!”

³Gan Kungs mierinās Ciānu, viņš mierinās tās drupas, tās tuksnesi par Ēdeni pārvērtīs un kailatni par Kunga dārzu — tur būs līksme un prieks, pateicība un dziesmas!

⁴“Klausies manī, tu, mana tauta, atdari ausis, mana cilts! — jo no manis nāks bauslība un mana tiesa kā gaisma atspīdēs tautām!

⁵Mana taisnība tuvu, jau klāt mana glābšana, mans elkonis tiesās tautas, piekraste jau gaida uz mani — tur cer uz manu elkoni!

⁶Celiet uz debesīm savas acis un lūkojieties lejup uz zemi — debesis gaisīs kā dūmi, un zeme tiks novalkāta kā drāna, tās iemītnieki izmirs kā knišļi — bet mana glābšana būs mūžīga un mana taisnība nezudīs!

⁷Uzklausiet mani, kas pazīstat taisnību, jūs, tauta, kam mana bauslība sirdī, nebīstieties ļaužu nievu, neiztrūkstieties viņu paļu —

⁸kā drānas tās saēdīs kodes, kā vilnu sagrauzīs cirmeņi, jo mana taisnība paliek mūžam, un mana glābšana audžu audzēs!”

⁹Mosties, mosties, tērpies spēkā, Kunga elkoni! Mosties kā senās dienās, aizgājušajās audzēs — vai ne tu biji tas, kurš sakapāja lepno un nodūra pūķi?!

¹⁰Vai ne tu nosusināji jūru, vareno dzīļu ūdeņus, un caur jūras dziļumiem noliki ceļu, kur iziet izpirktajiem!

¹¹Kunga izpirktie atgriezīsies, ar gavilēm steigs uz Ciānu, mūžīgs prieks klās viņu galvas, tos pārņems līksme un prieks, bēgs bēdas un skumjas!

¹²“Es! Es esmu jūsu mierinātājs, kādēļ tu bīsties no mirstīgiem cilvēkiem, no cilvēka dēliem, kas ir kā zāle,

¹³bet aizmirsti Kungu, kas tevi darinājis, kas izstiepis debesis un licis pamatus zemei, un mūžīgi bīsties bez mitas no apspiedēja dusmām, kad tas nostājies iznīdēt — kur tad nu apspiedēja dusmas?!

¹⁴Apspiestais drīzi tiks brīvs, bedrē viņš nemirs, tam netrūks maizes!

¹⁵Es esmu Kungs, tavs Dievs, kas viļņo jūru, ka bangas krāc, — Pulku Kungs ir viņa vārds!

¹⁶Es liku savus vārdus tev mutē, savas rokas ēnā paslēpu tevi, lai debesis iedēstītu, liktu pamatu zemei, lai teiktu Ciānai: tu mana tauta!”

¹⁷Mosties, mosties, Jeruzāleme, celies, kas dzērusi no Kunga rokas dusmības kausu, līdz mielēm izdzērusi skurbuma krūku!

¹⁸No visiem dēliem, ko dzemdējusi, nav neviena, kas vadītu to, no visiem dēliem, ko uzaudzinājusi, nav, kas paņem pie rokas!

¹⁹Šīs divas lietas jums notikušas — kas gan mierinās tevi? — delde, drupas, bads un zobens — kā lai mierinu tevi?

²⁰Tavi dēli guļ nevarīgi katrā ielgalā kā stirnas tīklā, tie Kunga dusmības pilni, tava Dieva apskaitības!

²¹Tādēļ klausieties, apspiestie, kas esat piedzēruši, bet ne no vīna!

²²Tā saka tavs Kungs, tavs Dievs, kas tiesājas par savu tautu: “Redzi, es paņēmu no tavas rokas skurbuma kausu, savu dusmu krūku — tev vairs nebūs jādzer no tā!

²³Es likšu to tavu apspiedēju rokās, kuri tev teica: noliecies, ka ejam tev pāri! — tad tu lieci pie zemes muguru, lai tiem ir ceļš, kur staigāt!”