Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jesajas 59 Bible Online

Jesajas 59 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jesajas 59

¹Redzi, Kunga roka nav par īsu, ka nevarētu glābt, viņa auss nav tik kurla, ka nesadzirdētu!

²Taču jūsu vainas jūs nošķir no Dieva, jūsu grēki apslēpj viņa vaigu, ka viņš jūs nesadzird!

³Jūsu rokas nošķiestas asinīm un jūsu pirksti noziegumiem, jūsu lūpas runā melus, un jūsu mēles gvelž niekus!

⁴Neviens nesauc pēc taisnības, neviens netiesā pēc patiesības, tik tukšībai paļaujas un runā niekus, ļaunumu ieņēmuši, dzemdē postu!

⁵Čūsku olas tie izperē un zirnekļu tīklus noauž — kas tās olas ēd, tas mirst, kad tādu olu pāršķeļ, iznāk odze!

⁶Ko tie auduši, tas drānām nederēs, ar savu darinājumu tiem neapsegties, viņu darbi ir netaisnības darbi, un rokas tiem pilnas ļaundarības!

⁷Kājas tiem tik uz ļaunu skrien, tie steidz izliet nevainīgas asinis, viņu domas ir pilnas nekrietnības, posts un sagrāve, kur vien tie iet!

⁸Miera ceļu tie nezina, un nav tiesas viņu gaitās, ceļi tiem greizi, ikviens, kas tos iet, nezina miera.

⁹Tādēļ tiesa tālu no mums, taisnības nav pie mums, mēs cerējām uz gaismu, bet, redzi, tumsa, uz gaišuma, un krēslā mums jāstaigā!

¹⁰Kā akli taustāmies gar sienām, taustāmies, it kā nebūtu acu, dienas vidū klūpam kā mijkrēslī, starp stipriniekiem mēs kā miroņi!

¹¹Mēs visi rēcam kā lāči, kā dūjas vaidam un dūdojam, uz tiesu ceram — bet nav, uz glābiņu — bet tas tālu no mums!

¹²Daudz mūsu pārkāpumu pret tevi, mūsu grēki liecina pret mums — tiešām, mums tikai pārkāpumi, savas vainas mēs zinām!

¹³Mēs noziedzāmies un noliedzām Kungu, novērsāmies un nesekojām savam Dievam, runājām tik par varasdarbiem un dumpi, ar to mēs esam grūti, no sirds nāk tik meli!

¹⁴Tiesa ir prom no mums un taisnība stāv iztālēm, patiesība paklupusi ielās, taisnīgums nevar atnākt!

¹⁵Nu re, patiesības trūkst, kas atkāpjas no ļauna, tas kļūst par laupījumu — Kungs redz un nīst, ka nav tiesas!

¹⁶Viņš redzēja, ka nav neviena, pārsteigts, ka nav, kas aizstāv, tad viņš saņēmās — savu elkoni un savu taisnību — tos lika lietā!

¹⁷Viņš apvilka taisnību kā krūšu bruņas, glābšanas bruņucepuri uzlika galvā, viņš apvilka atriebības drānas un ietinās niknuma apmetnī!

¹⁸Pēc viņu darbiem — tā viņš tiem atmaksās, atmaksās dusmās saviem pretiniekiem, atmaksās saviem naidniekiem, atmaksās piekrastes salām — atdarīs!

¹⁹Rietumos bīsies Kunga vārda un austrumos — viņa goda, jo viņš nāks kā krācoša upe, kuru triec Kunga vējš!

²⁰“Viņš nāks uz Ciānu kā izpircējs — pie tiem no Jēkaba cilts, kas novērsušies no grēka,” saka Kungs.

²¹“Un es — šī ir mana derība ar viņiem,” saka Kungs, “mans Gars ir pār tevi, un tavā mutē es esmu ielicis savus vārdus. Lai tie nav tālu no tavas mutes, no tavu pēcnācēju mutes un no tavu pēcnācēju pēcnācēju mutes,” saka Kungs, “no šī brīža līdz mūžībai!”