Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 3. Mozus 14 Bible Online

3. Mozus 14 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

3. Mozus 14

²“Šis ir likums par spitālīgo viņa šķīstīšanās dienā. Viņu lai ved pie priestera.

³Lai priesteris iziet ārpus nometnes un lai priesteris apskata, un redzi — ja spitālīgais ir dziedēts no sērgas,

⁴tad priesteris lai pavēl priekš šķīstāmā ņemt divus dzīvus, šķīstus putnus, ciedru koku, purpuru un īzapu.

⁵Lai priesteris pavēl nokaut vienu putnu māla traukā virs tekoša ūdens.

⁶Lai ņem dzīvo putnu, ciedru koku, purpuru un īzapu un iemērc tos kopā ar dzīvo putnu tā putna asinīs, kas nokauts virs tekoša ūdens.

⁷Lai slaka pār šķīstāmo septiņas reizes un tad atzīst viņu par šķīstu, un palaiž vaļā dzīvo putnu.

⁸Lai šķīstāmais mazgā savas drānas, noskuj matus un mazgājas ūdenī un pēc tam lai iet uz nometni, bet mīt ārpus savas telts vēl septiņas dienas.

⁹Septītajā dienā lai viņš noskuj visus matus uz galvas, arī bārdu un uzacis un noskuj visus savas miesas matus, lai mazgā visas savas drānas un mazgā ūdenī miesu, tad viņš būs šķīsts!

¹⁰Astotajā dienā lai viņš ņem divus jērus bez vainas, gadu vecu avi bez vainas un trīs desmitdaļas ēfas labāko miltu labības dāvanai, iejautus eļļā, un vienu kausiņu eļļas.

¹¹Priesteris, kas viņu šķīsta, lai ved šķīstāmo ar visām šīm lietām Kunga priekšā pie Saiešanas telts durvīm.

¹²Lai priesteris ņem vienu jēru un pienes to par vainas upuri kopā ar kausiņu eļļas. Tos lai šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā.

¹³Lai viņš kauj jēru tajā vietā, kur kauj grēku upuri un sadedzināmo upuri — svētajā vietā, jo vainas upuris tiek priesterim tāpat kā grēku upuris, tas ir svētumu svētums!

¹⁴Lai priesteris ņem vainas upura asinis un apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi.

¹⁵Lai priesteris lej no eļļas kausiņa savā kreisajā plaukstā.

¹⁶Lai priesteris iemērc labās rokas pirkstu eļļā, kas viņa kreisajā rokā, un ar pirkstu slaka eļļu septiņas reizes Kunga priekšā.

¹⁷Ar atlikušo eļļu lai priesteris apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi virs vainas upura asinīm.

¹⁸Atlikušo eļļu lai priesteris lej pār šķīstāmā galvu, lai priesteris veic izlīgumu par viņa nešķīstību Kunga priekšā.

¹⁹Lai priesteris kauj grēku upuri un veic izlīgumu šķīstāmajam par viņa nešķīstību, pēc tam lai kauj sadedzināmo upuri.

²⁰Lai priesteris upurē sadedzināmo upuri un labības dāvanu uz altāra, lai priesteris veic izlīgumu par viņu, tad viņš būs šķīsts.

²¹Bet, ja viņš ir nabags un viņam nav rocības priekš tā, tad viņš izlīgumam lai ņem jēru līgojamam vainas upurim un labības dāvanai desmito daļu ēfas miltu, kas iejauti eļļā, un kausiņu eļļas.

²²Un divas dūjas vai divus balodēnus, ko atļauj viņa rocība, — viens lai ir grēku upurim, bet otrs sadedzināmajam upurim.

²³Astotajā dienā lai viņš nes tos priesterim priekš savas šķīstīšanas pie Saiešanas telts durvīm Kunga priekšā.

²⁴Lai priesteris ņem jēru vainas upurim un kausiņu eļļas, un lai priesteris tos šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā.

²⁵Lai kauj jēru vainas upurim, un lai priesteris ņem vainas upura asinis un apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi.

²⁶Lai priesteris lej eļļu savā kreisajā rokā.

²⁷Lai priesteris ar labās rokas pirkstu Kunga priekšā septiņas reizes slaka eļļu, kas tam kreisajā rokā.

²⁸Lai priesteris ziež eļļu, kas tam rokā, uz šķīstāmā labās auss ļipiņas, labās rokas īkšķa un kreisās kājas īkšķa virs vainas upura asinīm.

²⁹Atlikušo eļļu lai viņš lej pār šķīstāmā galvu un veic izlīgumu par viņa nešķīstību Kunga priekšā.

³⁰Lai upurē vienu no dūjām vai balodēniem, līdz kam viņa rocība sniegusies,

³¹ko viņš varējis atļauties — vienu par grēku upuri un vienu par sadedzināmo upuri kopā ar labības dāvanu, lai priesteris Kunga priekšā veic izlīgumu par viņa nešķīstību.

³²Šis ir likums par to, kam ir spitālības sērga, bet kuram nav rocības viņa šķīstīšanai.”

³³Un Kungs sacīja Mozum un Āronam:

³⁴“Kad jūs nonāksiet Kanaāna zemē, kuru es došu jums īpašumā, un ja es būšu uzsūtījis jūsu īpašuma zemes namiem spitālības sērgu,

³⁵tad, kam ir tāds nams, tas lai nāk un izstāsta priesterim, sacīdams: man izskatījās, ka namā ir sērga.

³⁶Lai priesteris pavēl sakopt namu, pirms priesteris nāk apskatīt sērgu, lai netiek atzīts par nešķīstu viss, kas namā, — pēc tam priesteris lai nāk apskatīt namu.

³⁷Lai viņš apskata sērgu, un redzi — ja sērga iegrauzusies ēkas sienās, zaļgana, sarkanīga un dziļāka par sienas virsmu,

³⁸tad priesteris lai iet ārā pa durvīm un aizslēdz māju uz septiņām dienām.

³⁹Septītajā dienā lai priesteris nāk atpakaļ, apskata, un redzi — sērga ir izplatījusies nama sienās!

⁴⁰Tad priesteris lai pavēl tiem izņemt no sienām akmeņus, kuros ir sērga, un izmest tos ārpus pilsētas nešķīstā vietā.

⁴¹Lai liek izskrāpēt māju no visām pusēm, un noskrāpēto apmetumu lai izber ārpus pilsētas nešķīstā vietā.

⁴²Tad lai tie ņem citus akmeņus un liek to akmeņu vietā un ņem citu javu un atkal apmet māju.

⁴³Ja sērga atgriežas un atkal parādās mājā pēc tam, kad noņemti akmeņi un māja noskrāpēta, un pēc tam, kad atkal apmesta,

⁴⁴tad priesteris lai iet un apskata, un redzi — ja mājā izplatījusies sērga, tad mājā ir ļauna spitālība, tā ir nešķīsta!

⁴⁵Lai māju nojauc — akmeņus, kokus, visu mājas javu lai nes ārpus pilsētas uz nešķīstu vietu.

⁴⁶Tas, kurš gājis uz šo māju kādu dienu, kamēr tā bija aizslēgta, ir nešķīsts līdz vakaram.

⁴⁷Kas apguļas tādā mājā, lai mazgā savas drānas, kas ēd tādā mājā, lai mazgā savas drānas.

⁴⁸Bet, ja priesteris atnāk, apskatās, un redzi — sērga mājā nav izplatījusies pēc tam, kad māja apmesta, lai priesteris atzīst māju par šķīstu, jo sērga ir izdziedēta!

⁴⁹Mājas šķīstīšanai viņš lai ņem divus putnus, ciedru koku, purpuru un īzapu.

⁵⁰Lai kauj vienu putnu māla traukā virs tekoša ūdens.

⁵¹Lai ņem ciedru koku, īzapu, purpuru un dzīvo putnu un mērc tos tā putna asinīs, kas tika nokauts, un tekošā ūdenī un apslaka māju septiņas reizes.

⁵²Lai šķīsta māju ar putna asinīm un ar tekošu ūdeni, un ar dzīvo putnu, un ar ciedru koku, un ar īzapu, un ar purpuru.

⁵³Dzīvo putnu lai palaiž vaļā ārpus pilsētas — tā tiek veikts izlīgums par mājas nešķīstību, tad tā būs šķīsta.”

⁵⁴Šis ir likums par visām spitālības sērgām un kraupi

⁵⁵un par spitālību drānās un mājā,

⁵⁶un par pampumu un krevi, un baltajiem ādas plankumiem,

⁵⁷lai noteiktu, kas nešķīsts un kas šķīsts, — šis ir likums par spitālību.