Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 10 Bible Online

Jeremijas 10 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 10

¹Israēla nams! Klausies vārdus, ko saka Kungs!

²Tā saka Kungs: “Tautu ceļus jūs nestaigājiet un no debesu zīmēm nebīstieties, kā tautas bīstas no tām.

³Jo tautu dievi ir nieki — kā nocirsts meža koks, ko ar cirvi apdarinājis kokgriezējs, —

⁴ar sudrabu un zeltu izdaiļoti, ar naglām un āmuru sasisti kopā, lai negāžas.

⁵Tie kā biedēkļi izdreijāti, tie nerunā — ceļami, stumjami, jo soļot tie nevar, nebīstieties no tiem, ļaunu tie darīt nevar un labu arīdzan ne.”

⁶Kungs, nav tāda kā tu! Tu esi liels, un tavs vārds ir liels tavā varenībā!

⁷Kas gan tevis nebīstas, tautu ķēniņ! Tas pienākas tev, jo nevienai no gudrajām tautām nevienā valstī nav tāda kā tu!

⁸Bet vienādiņ visi ir dumji un muļķi — baālu mācība ir no koka!

⁹Kalts sudrabs no Taršīšas vests un zelts no Ūfāzas — amatnieku un zeltkaļu darbs, purpurzilas un purpura viņu drānas, tie visi ir gudro darbs.

¹⁰Bet Kungs ir patiesības Dievs, viņš ir dzīvs Dievs un mūžīgs Ķēniņš, no viņa dusmības dreb zeme, un tautas nevar turēt viņa bargumu!

¹¹To saki viņiem: dievi, kas debesis un zemi nav taisījuši, lai pazūd no zemes un no šīm debesīm!

¹²Viņš taisīja zemi ar savu spēku un nostiprināja cietzemi ar savu prātu un gudrību, viņš izpleta debesis!

¹³Kad viņš ceļ balsi — krāc debesu ūdeņi! Viņš ceļ garaiņus no zemes galiem, zibeņo lietū, un no savām krātuvēm atnes vēju!

¹⁴Dumjš ir cilvēks — bez zināšanas, apkaunots zeltkalis ar saviem elku tēliem, jo meli ir viņa lējumi un tajos nav gara!

¹⁵Tie ir tukšība, smiekla darbs, kad tos piemeklēs, tad tie ies bojā!

¹⁶Ne tāda ir Jēkaba daļa, jo visu veidoja viņš! Un Israēls ir viņa mantojuma cilts! Viņa vārds ir — Pulku Kungs!

¹⁷Savāc savu nastu no zemes, tu, ielenktā!

¹⁸Jo tā saka Kungs: “Redzi, šoreiz es aizmēzīšu visus, kas mīt uz zemes, es tos turēšu aplenktus, lai tie zina!”

¹⁹Vai, kāds man posts! Mana brūce gurdina mani, bet es teicu: patiesi! Tā mana sērga, tā man jācieš!

²⁰Mana telts nojaukta, un visas manas telts virves sarautas, mani bērni aizgājuši no manis, un to nav! Neviens vairs nepletīs manu telti, nenostieps manus telts aizkarus!

²¹Gani ir dumji, Kungu tie nemeklē, tādēļ tiem nesokas un to ganāmpulki ir izklīduši.

²²Redzi, no ziemeļu zemes ceļas balsu duna un liela trīcēšana, nu Jūdas pilsētas padarīs par izpostījumu un šakāļu midzeni!

²³Kungs, es zinu, ka ne cilvēka varā ir viņa ceļš, un tas, kas iet, pats neliek soļus.

²⁴Kungs, pamāci mani ar tiesu, bet ne ar dusmām, nepadari mani par nieku!

²⁵Savu niknumu izlej pār tautām, kas nepazīst tevi, pār dzimtām, kas nepiesauc tavu vārdu, — jo Jēkabu tās ir aprijušas, viņu tās izskaudušas un viņa ganības izdeldējušas!