Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 13 Bible Online

Jeremijas 13 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 13

¹Kungs man teica tā: “Ej nopērc sev linu jostu un apliec to sev ap gurniem, bet ūdenī to nemērc.”

²Un es nopirku sev jostu, kā Kungs bija teicis, un apliku to sev ap gurniem.

³Un Kunga vārds nāca otrreiz pār mani:

⁴“Ņem jostu, ko tu sev nopirki un kas tev ap gurniem, celies, ej pie Eifrātas un tur paslēp to klints plaisā.”

⁵Un es gāju un paslēpu to pie Eifrātas, kā Kungs man bija pavēlējis.

⁶Un pēc daudzām dienām Kungs man teica: “Celies, ej pie Eifrātas un paņem no turienes jostu, ko es tev tur pavēlēju noslēpt.”

⁷Un es gāju pie Eifrātas, izraku un paņēmu jostu no tās vietas, kur biju to noslēpis, un, redzi, josta bija sapuvusi un vairs nekam nederīga.

⁸Un pār mani nāca Kunga vārds:

⁹“Tā saka Kungs: tieši tāpat es sapūdēšu Jūdas lepnību un lielo Jeruzālemes lepnību.

¹⁰Šai ļaunajai tautai, kas liedzas klausīties manos vārdos, staigā savas sirds stūrgalvībā un staigā pakaļ citiem dieviem, lai tiem vergotu un klanītos, klāsies tāpat kā šai jostai, kas vairs neder nekam!

¹¹Jo, kā josta kļaujas ap vīra gurniem, tā es sev piekļāvu visu Israēla namu un visu Jūdas namu, saka Kungs, lai tie man būtu par tautu un par vārdu, un par slavu, un par godu; bet tie neklausījās.

¹²Un tu saki viņiem šos vārdus: tā saka Kungs, Israēla Dievs: visas krūkas lai pilda ar vīnu! Un viņi tev teiks: vai tad mēs tiešām nezinām, ka visas krūkas ir jāpilda ar vīnu?

¹³Un tu saki tiem: tā saka Kungs: redzi, visus šīs zemes iedzīvotājus un ķēniņus, kuri sēž Dāvida tronī, un priesterus, un praviešus, un visus Jeruzālemes iedzīvotājus es piepildīšu ar dzērumu.

¹⁴Es tos sarīdīšu vienu pret otru, tēvus pret dēliem, saka Kungs, netaupīšu, nesaudzēšu, nežēlošu un iznīdēšu!”

¹⁵Klausieties, sadzirdiet un nelepojieties, jo Kungs ir runājis!

¹⁶Dodiet godu Kungam, jūsu Dievam, pirms viņš sūta tumsu, pirms piedauzās jūsu kājas pie pakalniem krēslā. Un, kamēr jūs alkstat gaismas, viņš pārvērš to par nāves ēnu un padara to par tumsību.

¹⁷Ja jūs neklausīsieties, mana dvēsele slēptuvē raudās jūsu lepnības dēļ, tā brēktin brēks, manas acis pieritēs asaru, jo Kunga ganāmpulks sagūstīts.

¹⁸Saki ķēniņam un valdniecei: “Sēdieties nu zemāk, jo no jūsu galvām nokritis jūsu kundzības dižuma kronis!

¹⁹Negebas pilsētas ciet, un nav neviena, kas atver, trimdā nu visa Jūda, aizdzīta trimdā pavisam.”

²⁰Pacel acis un redzi, kas no ziemeļiem nāk! Kur ir ganāmpulks, ko viņš tev deva, — tavas diženās avis?

²¹Ko tu teiksi, kad tie piemeklēs tevi, kad tie, ko pazini kā draugus, uzmetīsies tev par galvenajiem? Vai nepārņems tevi tad sāpes kā sievu, kam jādzemdē?

²²Vai tu savā sirdī saki: kādēļ viņš licis tā notikt? — tavu grēku dēļ tev pacelts svārks un atplestas kājas!

²³Vai kūšietis savu ādu var mainīt un leopards savus plankumus? Tad jau jūs arī, uz ļaunu tik mācīti, nu varat darīt labu!

²⁴“Es tos izkaisīšu kā salmus, ko aizrauj tuksneša vējš!

²⁵Tā ir tava loze, daļa, kas tev no manis iemērīta,” saka Kungs, “jo mani tu aizmirsi un paļāvies meliem!

²⁶Es atkailināšu tev svārku pār galvu, un visi redzēs tavu kaunumu!

²⁷Es redzēju tavu laulības pārkāpšanu un zvaigāšanu, tavu netiklo maucību uz pakalniem un tavas riebeklības uz lauka! Vai tev, Jeruzāleme! Cik ilgi vēl paliksi nešķīsta?”