Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 17 Bible Online

Jeremijas 17 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 17

¹Jūdas grēks ir ierakstīts ar dzelzs spalvu, ar dimanta grebli iegrebts uz viņu sirds plāksnēm un uz jūsu altāru ragiem,

²kamēr vien viņu dēli piemin savus altārus un ašēras — zem katra zaļoksna koka un uz pakalnu pakalniem!

³“Mans laukvidus kalns! Tavus labumus un tavus dārgumus es atdošu laupīt un tavus pakalnus grūdīšu grēkā visur, kur vien tu esi!

⁴Rokas tu atlaidīsi no sava īpašuma, ko es tev devu, tavi naidnieki kalpinās tevi zemē, kuru tu nepazīsti, jo manās dusmās tu uguni dedzi, mūžam tā degs!”

⁵Tā saka Kungs: “Nolādēts vīrs, kas uz cilvēku paļaujas, miesu par savu spēku tur un novērš sirdi no Kunga!

⁶Tāds ir kā tuksneša ērkšķis, neredzēs labu — mitīs tuksneša degzemē, sāļainē, kur neviens nemīt.

⁷Svētīts vīrs, kas uzticas Kungam, Kungs būs viņa uzticība!

⁸Tas būs kā koks, pie ūdeņiem stādīts, pie straumēm stieps savas saknes, tam lapotne zaļos un sausuma gads paies bez rūpēm, tas nestās dot augļus.”

⁹Sirds pieviļ un sirgst! Kas zina?!

¹⁰“Es — Kungs, es caurskatu prātus, es pārbaudu sirdis un dodu ikvienam pēc viņa augļiem, pēc viņa darba augļiem!”

¹¹Kā irbe perē olas, ko dējusi nav, tā bagātais netaisni mantu rauš, — viņa dienas apstāsies pusē, viņš nāves cisās būs nelga!

¹²Tu jau no sākumiem esi visaugstais goda tronis, mūsu svētnīcas vieta,

¹³Israēla cerība — Kungs! Visi, kas tevi atmet, paliks kaunā, kas novēršas — piederēs zemei, jo pametuši dzīvā ūdens avotu — Kungu!

¹⁴Dziedini mani, Kungs, un es būšu dziedēts, glāb mani, un es būšu glābts, jo tu esi mana slava!

¹⁵Redzi, viņi man saka: “Kur Kunga vārds? Lai nāk!”

¹⁶Es nevairījos tev sekot! Sērgas es nekāroju! Tu zināji, kas nāk no manas mutes — tas bija tev atklāts!

¹⁷Nepazudini mani, tu esi mans patvērums ļaunā dienā!

¹⁸Lai mani vajātāji paliek kaunā — bet ne es! Satriec viņus, bet ne mani! Nes viņiem ļaunu dienu, ar divkāršu nīcību nīcini tos!

¹⁹Tā man teica Kungs: “Ej un nostājies Tautas dēlu vārtos, pa kuriem nāk Jūdas ķēniņi un pa kuriem tie iet, un visos Jeruzālemes vārtos!

²⁰Un saki tiem: klausieties Kunga vārdu, Jūdas ķēniņi un visa Jūda, un visi, kas vien Jeruzālemē mītat un kas pa šiem vārtiem nākat!”

²¹Tā saka Kungs: “Piesargiet savu dzīvību! Nenesiet sabatā nastas, neienesiet tās pa Jeruzālemes vārtiem!

²²Un neiznesiet nastas no saviem namiem sabatā, nedariet nevienu darbu un svētījiet sabatu, kā es jūsu tēviem esmu pavēlējis!

²³Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa, stūrgalvīgi tie nedz klausīja, nedz labojās!

²⁴Ja klausīsiet mani, saka Kungs, un pa šīs pilsētas vārtiem nenesīsiet nastas sabatā, bet svētīsiet sabata dienu, nedarīdami nekādu darbu,

²⁵tad pa šīs pilsētas vārtiem ienāks augstmaņi un ķēniņi, kuri sēž uz Dāvida troņa, tie brauks ar ratiem un jās zirgiem — viņi un viņu augstmaņi, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji — un viņi dzīvos šai pilsētā mūžam.

²⁶Un nāks ļaudis no Jūdas pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjāmina zemes, un no Šefelas, un no kalniem, un no Negebas — tie nesīs sadedzināmos upurus un kaujamos upurus, vīraku un labības dāvanas Kunga namam.

²⁷Ja jūs mani neklausīsiet un nesvētīsiet sabata dienu, bet nesīsiet nastas un iesiet sabatā pa vārtiem, tad es tās vārtos iedegšu uguni, un tā rīs Jeruzālemes pilis, ka ne nodzēst!”