Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 22 Bible Online

Jeremijas 22 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 22

¹Tā saka Kungs: “Ej uz Jūdas ķēniņa namu un saki tur šos vārdus:

²saki: klausies Kunga vārdu, Jūdas ķēniņ, kas sēdi uz Dāvida troņa, tu un tavi kalpi un tava tauta, kas nāk pa šiem vārtiem:

³tā saka Kungs: dariet tiesu un taisnību un glābiet aplaupīto no apspiedēju rokas, un neapspiediet svešinieku, bāreni un atraitni, nedariet pāri, un neizlejiet šai vietā nevainīgā asinis.

⁴Ja jūs tā darīsiet, pa šiem vārtiem nāks ķēniņi, kas sēž uz Dāvida troņa, brauc ratos, jāj zirgos, — viņi un viņu kalpi, un tauta.

⁵Bet, ja jūs neklausīsieties šajos vārdos, es zvēru pie sevis, saka Kungs, par drupām kļūs šis nams!”

⁶Jo tā saka Kungs Jūdas ķēniņa namam: “Tu mana Gileāda, Lebanona virsotne! Vai lai nepadaru tevi par tuksnesi, par pilsētu, kur neviens nemīt?

⁷Es svētīšu pret tevi postītājus, katru ar savu ieroci, tie nocirtīs tavus labākos ciedrus un iemetīs tos ugunī!

⁸Cauri šai pilsētai ies daudzas tautas, un tie teiks viens otram: kādēļ Kungs tā darīja šai lielajai pilsētai?

⁹Un atbildēs: tādēļ, ka viņi atmeta sava Kunga Dieva derību — zemojās citiem dieviem un vergoja tiem!”

¹⁰Mirušo neapraudiet un par to nevaimanājiet! Raudāt raudiet par to, kurš aiziet, jo tas vairs atpakaļ nenāks un neredzēs zemi, kur dzimis!

¹¹Jo tā saka Kungs par Jūdas ķēniņu Šallūmu, Jošijāhu dēlu, kurš valdīja pēc sava tēva Jošijāhu, — viņš no šejienes aizgāja un vairs neatgriezīsies:

¹²“Tajā vietā, kur viņu aizveda trimdā, — tur viņš mirs un šo zemi vairs neredzēs!”

¹³Vai! tam, kurš savu namu bez taisnības būvē un savas jumtistabas bez tiesas! Tam kaimiņš vergo par velti — pūles tam neatlīdzina.

¹⁴Tas saka: uzcelšu sev dižu namu plašām jumtistabām, izcirtīšu logus, ar ciedru izklāšu un sarkanu izmālēšu!

¹⁵Vai tu valdi tādēļ, ka dižojies ciedros? Tavs tēvs — vai viņš neēda un nedzēra? Vai tiesu un taisnību nedarīja? Tad viņam klājās labi!

¹⁶Viņš tiesāja sērdieņa, nabaga tiesu — tad bija labi! — “Vai tad tas nenozīmē pazīt mani?” saka Kungs.

¹⁷Bet tavas acis un sirds tik uz netaisnu mantu vien, tik nevainīga asinis liet, tik uz spaidiem un varasdarbiem!

¹⁸Tādēļ tā saka Kungs Jūdas ķēniņam Jehojākīmam, Jošijāhu dēlam: “Lai tie neraud par viņu: vai, mans brāli, vai, mana māsa! — lai tie viņu neapraud: vai, mans kungs, vai, diženais! —

¹⁹Ēzeļa kapā viņu apraks, izvazās un izmētās aiz Jeruzālemes vārtiem!”

²⁰Ej uz Lebanonu un kliedz, cel Bāšānā balsi, un kliedz no Abārīma kalniem, jo visi tavi mīlnieki noslānīti!

²¹Es runāju uz tevi, kad tev klājās labi, tu teici: es neklausīšos! Tas ir ceļš, ko tu jau kopš jaunības min — tu neklausies manā balsī!

²²Visus tavus ganus ganīs vējš, un tavi mīlnieki gūstā aizies — tad tu būsi bez kauna, bez goda!

²³Lebanona iemītniece, kas ligzdo starp ciedriem! — kā tu vaidēsi, kā tevi pārmāks sāpes — kā radību mokās!

²⁴“Es dzīvs,” saka Kungs, “kaut Konjāhu, Jehojākīma dēls, būtu gredzens uz manas labās rokas, tik un tā es viņu norautu no turienes!

²⁵Es atdošu tevi tiem, no kuriem tu baidies, — Bābeles ķēniņam Nebūkadnecaram rokā un kaldiešiem!

²⁶Es aiztriekšu tevi un tavu māti, kas tevi dzemdējusi, uz citu zemi, kur jūs neesat dzimuši, — un tur jūs mirsiet!

²⁷Un uz zemi, kur viņi kāros atgriezties, — tur tie neatgriezīsies!”

²⁸Vai šis vīrs Konjāhu ir nevērtīgs sasists trauks? Vai krūka, kas netīk nevienam? Kādēļ viņš aiztriekts un viņa pēcnācēji aizvesti uz zemi, ko viņi nepazīst?

²⁹Zeme, zeme, zeme, klausies Kunga vārdu!

³⁰Tā saka Kungs: “Pierakstiet viņu kā tādu, kas ir bez bērniem, kā vīru, kam nesokas viņa dienās, — nenāks no viņa pēcnācējiem vīrs, kas sēdētu Dāvida tronī un valdītu Jūdā!”