Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 23 Bible Online

Jeremijas 23 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 23

¹“Vai! ganiem, kuri izdeldē un pazaudē avis no manām ganībām,” saka Kungs.

²Tādēļ tā saka Kungs, Israēla Dievs, par ganiem, kas gana manu tautu: “Jūs aiztrencāt un padzināt manas avis, un jūs tās nemeklējāt! Redzi, es piemeklēšu jūs jūsu ļauno darbu dēļ,” saka Kungs.

³“Es savākšu avis, kas vēl atlikušas, no visām zemēm, kur es tās biju aiztriecis, un atvedīšu tās atpakaļ uz viņu ganībām, un tās augļosies un vairosies.

⁴Es došu tām ganus, un tie tās ganīs — tām vairs nebūs nedz jātrūkstas, nedz jābīstas, un nezudīs neviena,” saka Kungs.

⁵“Redzi, nāk dienas,” saka Kungs, “es riesīšu Dāvidam taisnības atvasi, un kā ķēniņš viņš valdīs ar apdomu un uz zemes darīs tiesu un taisnību!

⁶Viņa dienās Jūda būs glābta un Israēls dzīvos drošībā, tas ir viņa vārds, viņu sauks: Kungs — mūsu taisnība.

⁷Tādēļ, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad vairs neteiks: dzīvs Kungs, kas izveda Israēla dēlus no Ēģiptes zemes,

⁸bet gan: dzīvs Kungs, kas izveda un veda Israēla nama pēcnācējus no ziemeļu zemes un no visām zemēm, kur bija tos aiztriecis, un tie dzīvos savā zemē.”

⁹Par praviešiem: mana sirds satriekta, man mīksti visi kauli, es biju kā piedzēries, kā vīrs, kuru vīns pievārējis, — no Kunga un viņa svētuma vārdiem!

¹⁰Laulības pārkāpēju pilna ir zeme! Zeme sēro viņu lāsta dēļ, un tuksneša ganības kalst — tie skrēja pēc ļauna, un viņu varenība ir netaisna!

¹¹“Gan pravietis, gan priesteris dzen neģēlību, pat manā namā es atrodu viņu ļaunumu,” saka Kungs.

¹²“Tādēļ to ceļš būs slidens! Tumsā tos grūdīs, tie iekritīs tur, jo es nesu tiem ļaunu viņu piemeklēšanas gadā,” saka Kungs.

¹³“Pie Samarijas praviešiem es redzēju nelietību, tie Baalam pravietoja un aizvīla manu tautu Israēlu!

¹⁴Pie Jeruzālemes praviešiem es redzēju šaušalas — pārkāpj laulību un melo, un vingrina ļaunumā roku! Neviens no sava ļaunuma nenovēršas — tie visi ir kā Sodoma, visi kopā kā Gomora!”

¹⁵Tādēļ tā saka Pulku Kungs par praviešiem: “Redzi, es viņus vērmelēm barošu un ar indes ūdeni dzirdīšu! Jo no Jeruzālemes praviešiem neģēlība iziet pa visu zemi!”

¹⁶Tā saka Pulku Kungs: “Neklausieties to praviešu vārdos, kuri jums pravieto, — tie melš tukšu un runā, ko pareģo viņu sirds, nevis no Kunga mutes!

¹⁷Uz tiem, kas nopaļā Kunga vārdu, tie runātin runā: jums būs miers! Tiem, kas savas sirds stūrgalvībā staigā, tie saka: ļaunums nenāks pār jums!

¹⁸Bet kurš stāvēja Kunga pulkā un redzēja, dzirdēja viņa vārdu? Kas klausījās viņa vārdos un sadzirdēja?!”

¹⁹Redzi, atnāca Kunga niknuma vētra, un viesulis virpuļo, tas ķers ļaundaru galvu!

²⁰Kunga dusmas prom negriezīsies, līdz viņš izdarīs un panāks, ko viņa sirds nodomājusi! — pēdējās dienās, tad gan jūs zināsiet, kur saprašana!

²¹“Es šos praviešus nesūtīju — bet viņi skrien! Es uz tiem nerunāju — bet viņi pravieto!

²²Ja manā pulkā tie būtu stāvējuši, tad manai tautai būtu teikuši manus vārdus un atgriezuši tos no viņu ļaunajiem ceļiem un viņu ļaunajiem darbiem!

²³Vai es neesmu tuvs Dievs?” saka Kungs, “taču ne tāls Dievs!

²⁴Vai vīrs paslēpsies slēptuvē, ka es neredzēšu? — saka Kungs, vai ne es piepildu debesis un zemi? — saka Kungs.

²⁵Es dzirdēju, ko teica tie pravieši, kas manā vārdā pravieto melus: nosapņoju, nosapņoju!

²⁶Cik ilgi vēl mans vārds būs to praviešu sirdī, kuri pravieto melus? Un pie tiem praviešiem, kuri — savas sirds viltu?

²⁷Tie grib, lai ir aizmirsts mans vārds manā tautā — ar saviem sapņiem, ko tie stāsta viens otram! Tāpat viņu tēvi aizmirsa manu vārdu Baala dēļ!

²⁸Pravietis, kam ir sapnis, stāsta sapni, un, kam ir mans vārds, tas patiesi runā manu vārdu! Kas salmiem kopīgs ar kviešiem?! — saka Kungs.

²⁹Vai mans vārds nav kā uguns, saka Kungs, un kā āmurs, kas sadragā klinti?

³⁰Tādēļ, redzi, es esmu pret tiem praviešiem, saka Kungs, kas viens otram zog manus vārdus!

³¹Redzi, es esmu pret tiem praviešiem, saka Kungs, kuri ņemas ar savu mēli teikt: tā saka Kungs.

³²Redzi, es esmu pret tiem, kuri pravieto melu sapņus — kas tos stāsta un aizviļ manu tautu ar saviem meliem un bezkaunīgu muldēšanu! Es tos nesūtīju un tiem nepavēlēju, šai tautai tie nelīdz nenieka,” saka Kungs.

³³“Kad tev šī tauta vai pravietis, vai priesteris jautās: kur Kunga pravietojumu nasta? — saki tiem: jūs esat nasta, un es jūs atmetīšu! — saka Kungs. —

³⁴Un, ja pravietis vai priesteris, vai tauta teiks: šī ir Kunga pravietojumu nasta, — tad es piemeklēšu to vīru un viņa namu!

³⁵Tā sakiet viens otram, ik vīrs savam brālim: ko Kungs atbildēja? Ko Kungs sacīja? —

³⁶Aizmirstiet “Kunga pravietojumu nastu”, jo katram viņa sacītais būs pašam par nastu, jo tā jūs apgriežat otrādi dzīvā Dieva, Pulku Kunga, mūsu Dieva, vārdus!

³⁷Tā sakiet pravietim: ko tev atbildēja Kungs? Ko teica Kungs? —

³⁸Un, ja jūs teiksiet: “Kunga pravietojumu nasta”, — tad tā saka Kungs: tādēļ, ka jūs teicāt šos vārdus “Kunga pravietojumu nasta”, kaut arī es pie jums sūtīju, sacīdams: nesakiet “Kunga pravietojumu nasta”,

³⁹tad, redzi, tādēļ es pacelšu jūs kā nastu un aizmetīšu projām no sava vaiga kopā ar pilsētu, ko es devu jums un jūsu tēviem!

⁴⁰Es došu mūžīgu izsmieklu un mūžīgu negodu — tas netiks aizmirsts!”