Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 44 Bible Online

Jeremijas 44 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 44

¹Vārds, kas nāca pār Jeremiju par visiem jūdiem, kuri mīt Ēģiptes zemē, Migdolā, Tahpanhēsā, Memfisā un Patrosas zemē:

²“Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: jūs redzējāt visu to ļaunumu, kam es liku nākt pār Jeruzālemi un visām Jūdas pilsētām, un redzi — šodien tās ir drupās un neviens tur nemīt!

³Tas noticis viņu ļaunuma dēļ, ko tie darīja, mani kaitinādami, — gāja, kvēpināja un kalpoja citiem dieviem, ko ne paši, ne viņu tēvi nav pazinuši!

⁴Un es sūtīju pie jums visus savus kalpus, praviešus, bez mitas sūtīju, sacīdams: jel nedariet šo preteklību, ko es nīstu! —

⁵Bet viņi neklausījās — pat ausi nepastiepa, lai atgrieztos no sava ļaunuma un nekvēpinātu citiem dieviem!

⁶Izlija mans niknums un manas dusmas, tas iedegās Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, un tās kļuva par drupām un izpostījumu — kā šodien!

⁷Tagad tā saka Kungs, Pulku Dievs, Israēla Dievs: kādēļ jūs darāt lielu ļaunumu paši pret savu dzīvību, lai Jūdā zustu vīrs un sieva, bērns un zīdainis un jums nekas neatliktu?!

⁸Kādēļ kaitināt mani ar savu roku darbiem — kvēpināt citiem dieviem Ēģiptes zemē, uz kurieni jūs aizgājāt un apmetāties; vai tādēļ, lai jūs tur zustu un būtu par lāstu un izsmieklu starp visām zemes tautām?!

⁹Vai esat aizmirsuši savu tēvu ļaunumu un Jūdas ķēniņu ļaunumu, viņu sievu ļaunumu un jūsu sievu ļaunumu, ko tie darīja Jūdas zemē un Jeruzālemes ielās?

¹⁰Līdz šai dienai jūs nebijāt satriekti, kaut gan nebijāties un nerīkojāties pēc manas bauslības un likumiem, ko es devu jums un jūsu tēviem! —

¹¹Tādēļ tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: redzi, pret jums es vērsīšos uz ļaunu, lai iznīdētu visu Jūdu!

¹²Es ņemšu Jūdas atlikumu, kas devās uz Ēģiptes zemi, lai apmestos tur, — un tie visi tur tiks piebeigti, tie kritīs no zobena un no bada, tie ņems galu no maza līdz lielam, no zobena un no bada tie mirs, tie kļūs par lāstu, par šausmām, par nolādējumu un par izsmieklu!

¹³Un es piemeklēšu tos, kuri mīt Ēģiptes zemē, tā, kā es piemeklēju Jeruzālemi, — ar zobenu, badu un mēri!

¹⁴Jūdas atlikumam, kas nāca piemist Ēģiptes zemē, nebūs ne izbēguša, ne izmukuša, kas atgrieztos Jūdas zemē, ko viņi gan kāro — atgriezties un dzīvot tur, jo neatgriezīsies neviens, izņemot pāris bēgļu!”

¹⁵Un Jeremijam atbildēja visi vīri, kuri zināja, ka viņu sievas kvēpina citiem dieviem, un visas sievas, kas stāvēja lielā pulkā, un visi ļaudis, kuri mita Ēģiptes zemē, Patrosā:

¹⁶“Mēs neklausīsimies tajos vārdos, ko tu uz mums runāji Kunga vārdā,

¹⁷mēs labāk darīsim to, kas mums pašiem tīk, — kvēpināsim debesu ķēniņienei un laistīsim viņai lejamos upurus, kā esam darījuši, mēs un mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un mūsu augstmaņi Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, tad mēs būsim sāti maizes, mums būs labi un ļauna mēs neredzēsim!

¹⁸Kopš mēs mitējāmies kvēpināt debesu ķēniņienei un laistīt viņai lejamos upurus, mums pietrūka it visa, un mūs galēja zobens un bads!

¹⁹Un, kad mēs kvēpinājām debesu ķēniņienei un laistījām viņai lejamos upurus, vai bez mūsu vīru ziņas mēs cepām tai elku maizes, lai viņu attēlotu, un laistījām viņai lejamos upurus?”

²⁰Un Jeremija teica ļaudīm — vīriem un sievām, un visiem ļaudīm, kas bija tam atbildējuši:

²¹“Vai Kungs neatceras kvēpināmos, ko jūs kvēpinājāt Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās — jūs un jūsu tēvi, jūsu ķēniņi un jūsu augstmaņi un vienkāršie ļaudis — , vai tas viņam nenomāc sirdi?

²²Kungs vairs nevarēja izturēt jūsu darīto darbu ļaunumu un preteklības, un jūsu zeme kļuva par drupām, izpostījumu un lāstu, kur neviens nemīt — kā šodien!

²³Tādēļ, ka jūs kvēpinājāt un grēkojāt pret Kungu un neklausījāt Kunga balsij, un nerīkojāties pēc viņa bauslības, viņa likumiem un viņa liecībām, tādēļ jūs ir ķēris šis ļaunums — kā šodien!”

²⁴Un Jeremija teica visiem tiem ļaudīm un visām sievām: “Klausies Kunga vārdu, viss Jūda, kas Ēģiptes zemē!

²⁵Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: jūs un jūsu sievas teicāt un ar savām mutēm un rokām to piepildījāt, sacīdami: pildīt pildīsim solījumus, ko solījām, — kvēpināsim debesu ķēniņienei un laistīsim viņai lejamos upurus! — Tad apstipriniet solīto un pildiet solīto! —

²⁶Tādēļ klausies Kunga vārdu, viss Jūda, kas mīti Ēģiptes zemē: redzi, es zvērēju pie sava lielā vārda, saka Kungs, ka visā Ēģiptes zemē manu vārdu vairs nepiesauks neviena Jūdas vīra mute, sacīdama: dzīvs Kungs Dievs!

²⁷Redzi, es esmu nomodā pār viņiem uz ļaunu, ne uz labu, un visi Jūdas vīri, kas Ēģiptes zemē, ņems galu no zobena un bada — kamēr tiem gals būs klāt!

²⁸No zobena izbēgušie atgriezīsies no Ēģiptes zemes uz Jūdas zemi kā pāris vīru, un viss Jūdas atlikums, kas gāja apmesties Ēģiptes zemē, tad zinās, kā vārdi ir piepildījušies — mani vai viņu!

²⁹Šī jums ir zīme, saka Kungs, ka es jūs piemeklēšu šajā vietā, lai jūs zinātu, ka mani vārdi par jums piepildīsies uz ļaunu!

³⁰Tā saka Kungs: redzi, es atdošu Ēģiptes ķēniņu, faraonu Hofru, viņa ienaidnieku rokā un to rokā, kuri lūko pēc viņa dzīvības, — tāpat kā Jūdas ķēniņu Cedekiju es atdevu Bābeles ķēniņa Nebūkadnecara rokā, kas bija viņa ienaidnieks un lūkoja pēc viņa dzīvības!”