Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 48 Bible Online

Jeremijas 48 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 48

¹Par Moābu. Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Vai! Nebo, jo nopostīta! Apkaunota un ieņemta Kirjataima, apkaunots un sagrauts cietoksnis!

²Vairs nav Moāba slavas! Hešbonā viņi lēma tam ļaunu: iesim un iznīdēsim, lai vairs nav tauta! — Arī tu, Madmēna, apklusīsi, tev pakaļ ies zobens!

³No Horonaimas kliedz: delde un milzu posts!

⁴Satriekts Moābs, viņa jaunekļiem tie lika kliegt!

⁵Luhītas kalnu pārejā ar raudām kāpj raudādami, Horonaimas nogāzēs naidnieki dzirdēja posta klaigas!

⁶Skrejiet, dzīvību glābiet, kļūstiet kā tuksneša saušļi, —

⁷tu paļāvies uz paša darbiem un dārgumiem, bet ieņems arī tevi! Kemošu aizvedīs trimdā kopā ar priesteriem, augstmaņiem!

⁸Pār katru pilsētu postītājs nāks, ne pilsēta neglābsies, ieleju izdeldēs, un iznīcinās līdzenumu — kā teica Kungs.

⁹Dodiet Moābam spārnus, lai laižas prom! Viņa pilsētas kļūs par postažu, kur neviens nemīt!

¹⁰Nolādēts tas, kas Kunga darbu dara nevīžīgi, nolādēts tas, kas savu zobenu no asinīm attur!

¹¹Bez bēdu Moābs kopš jaunības un dusēja kā vīna raugs — no trauka traukā to nelēja, trimdā viņš negāja! Tādēļ tam sava garša un smarža nav mainījusies!

¹²Redzi, tādēļ nāk dienas, saka Kungs, es uzsūtīšu viņam gāzējus, tie viņu piešķiebs un iztukšos viņa traukus, un izlies viņa krūkas!

¹³Paliks kaunā Moābs ar Kemošu, kā palika kaunā Israēla nams ar Bēteli, uz ko tas paļāvās.

¹⁴Kā jūs varat teikt: mēs — varoņi un varonīgi karavīri kaujā! —

¹⁵Taču izdeldēts Moābs un viņa pilsētas! Viņa labākie jaunekļi uz slaktiņu nogājuši, saka Ķēniņš, Pulku Kungs ir viņa vārds.

¹⁶Tuvu Moāba liksta, un viņa ļaunums jo steidz!

¹⁷Cietiet tam līdzi visi, kas apkārt, visi, kas zināt viņa vārdu, sakiet: ak, kā satriekts spēka scepteris, rotātais zizlis!

¹⁸Nāc zemē no godības, smilšainē sēdies, mītniece, Dībonas meita! Jo Moāba postītājs nācis pār tevi, sagrāvis tavus mūrus!

¹⁹Stājies ceļā un glūni, Aroēras iemītniece, prasi bēglim un tam, kas paglābies, saki: kas notika?!

²⁰Apkaunots Moābs, jo satriekts, — kauciet un kliedziet, stāstiet Arnonā, ka nopostīts Moābs!

²¹Spriedums nāca pār klajumu zemi — pār Holonu, pār Jahacu, pār Mēfaatu,

²²pār Dībonu, pār Nebo, pār Bēt-Diblataimu,

²³pār Kirjataimu, pār Bēt-Gāmūlu, pār Bēt-Meonu,

²⁴pār Kerījotu, pār Bocru, pār visām Moāba zemes pilsētām, tālām un tuvām!

²⁵Aplauzts Moāba rags, un viņa elkonis satriekts, saka Kungs.

²⁶Piedzirdi viņu, jo par pašu Kungu šis taisījās lielāks — rīstīsies Moābs paša vēmekļos, kļūs par apsmieklu arī viņš!

²⁷Vai Israēls tev nebija apsmiekls? Vai kopā ar zagļiem tika pieķerts? Cik vien par viņu tu runāji, tik tu ņirdzi!

²⁸Pametiet pilsētas un mītiet klintīs, Moāba iemītnieki! Esiet kā dūjas un ligzdojiet klinšu plaisās!

²⁹Mēs dzirdējām Moāba lepnību — jo lepns šis! — uzpūtību, lepnību, iedomību un sirds augstprātību!

³⁰Es pazīstu, saka Kungs, viņa tukšo uzpūtību un tukšās pļāpas.

³¹Tādēļ es kaukšu par Moābu, par visu Moābu es kliegšu, un Kīr-Heresas vīriem es uzrūkšu!

³²Par tevi es raudāšu vairāk nekā par Jaazēru, Sibmas vīnakoks! Tavas stīgas sniedzās līdz jūrai, līdz Jaazērai stiepās! Taviem augļiem un vīnam nu uzkritis postītājs!

³³Atņemts prieks un līksme gan vīnadārziem, gan Moāba zemei! Kublos mitējies vīns, neviens vairs vīnspaidu nemin ar priecīgām klaigām, priecīgās klaigas vairs nav priecīgas klaigas!

³⁴Hešbonā kliedz līdz Elālei, līdz Jahacai, liek atskanēt balsij no Coaras līdz Horonaimai, līdz Eglat-Šelīšijai, jo pat Nimrīmas ūdeņi par tuksnesi kļuvuši!

³⁵Es darīšu galu Moābam, saka Kungs, viņš upurē augstienēs un kvēpina savam dievam!

³⁶Tādēļ mana sirds par Moābu īd kā sēru stabule, un mana sirds īd kā sēru stabule arī par Kīr-Heresas vīriem, jo zudis ir tas, ko tie bija atlicinājuši.

³⁷Ik galva noskūta kaila, ik bārda apcirpta, ik rokas agraizītas, un maiss uz gurniem!

³⁸Uz visiem Moāba jumtiem un visās ielās — visur vaimanas, jo es satriecu Moābu kā trauku, kas nerūp nevienam, saka Kungs.

³⁹Redzi, kā viņi sakauti kauc! Kā griež muguru Moābs! Kauns! Moābs tapis par apsmieklu un sagrāvi visiem, kas ir ap viņu.

⁴⁰Jo tā saka Kungs: redzi, kā ērglis viņš laidīsies un izpletīs spārnus pār Moābu!

⁴¹Viņa pilsētas tiks ieņemtas, viņa nocietinājumi tiks sagrābti, un todien Moāba varoņu sirds būs kā sievas sirds radībās!

⁴²Moābs tiks iznīcināts, nebūs vairs tautas, jo pret Kungu viņš taisījās liels!

⁴³Briesmas, bedre un lamatas tev, Moāba iemītniece! — saka Kungs.

⁴⁴Kas bēg no briesmām, iekritīs bedrē, un, kas izrāpsies no bedres, to lamatās noķers — to es Moābam darīšu viņa piemeklēšanas gadā! — saka Kungs.

⁴⁵Hešbonas ēnā tie stāj, bez spēka bēguši, jo no Hešbonas uguns iet un liesma no Sīhona nama, tā aprija Moāba deniņus un bļaura dēlu paurus!

⁴⁶Vai tev, Moāb! Izdeldēti Kemoša ļaudis — tavi dēli paņemti gūstā, un tavas meitas nebrīvē!

⁴⁷Bet es atvedīšu atpakaļ Moāba gūstekņus nākamās dienās, saka Kungs, bet līdz tam — Moābam tiesa!”