Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 49 Bible Online

Jeremijas 49 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 49

¹Par Amona dēliem. Tā saka Kungs: “Vai dēlu nav Israēlam, vai nav tam mantinieka? Kādēļ Malkoms mantojis Gādu un viņa tauta tā pilsētās apmetusies?

²Tādēļ, redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad Amona dēlu Rabā es likšu atskanēt kaujas dunai, un tā kļūs par izpostītu pauguru! Tās augstienes tiks nosvilinātas ar uguni, un Israēls iemantos tos, kuri mantoja viņu, saka Kungs.

³Kauc, Hešbona, jo Aja ir nopostīta! Kliedziet, Rabas meitas, jozieties maisā, vaimanājiet, klīstiet sagraizījušās, jo Malkoms aizies trimdā — viņa priesteri un viņa augstmaņi kopā!

⁴Kādēļ tu lielies ar savām ielejām, kuras vai pāri plūst? Tu, atkritusī meita, kas uz saviem dārgumiem paļāvies: kas gan pret mani nāks? —

⁵Redzi, tev es nesu briesmas, saka Kungs, Pulku Kungs, no visiem, kas tev apkārt! Jūs patrieks katru uz savu pusi, un neviens nepulcēs noklīdušos!

⁶Bet pēc tam es atvedīšu atpakaļ Amona dēlu gūstekņus,” saka Kungs.

⁷Par Edomu tā saka Pulku Kungs: “Vai Tēmānā vairs nav gudrības!? Vai prātniekiem zudis padoms un prāts tiem ir izčākstējis?!

⁸Bēdziet, griezieties atpakaļ, pieplociet, tā dzīvojiet, Dedānas iemītnieki! Jo es likšu, lai piemeklēšanas laikā viņam gadās Ēsava liksta!

⁹Ja vīndārznieki nāca pār tevi, vai tie vīnogu neatstāja? Vai zagļi naktī nepostīja tik sev?

¹⁰Bet es Ēsavu darīju kailu, atsedzu viņa noslēpumus, un paslēpties viņš vairs nevar! Izpostīts ir viņa dzimums un viņa brāļi, viņa kaimiņi, un viņa vairs nav!

¹¹Pamet savus bāreņus — es tos pie dzīvības turēšu, un tavas atraitnes uz mani lai paļaujas! —

¹²Jo tā saka Kungs: redzi, tie, kuriem nav lemts dzert kausu, dzertin to dzers! Un tu sakies bez vainas nevainīgs?! Bez soda tu nepaliksi, jo dzertin tu dzersi!

¹³Jo pie sevis es zvērēju, saka Kungs, ka par postažu, par izsmieklu, par paļām un par lāstu kļūs Bocra, visas tās pilsētas kļūs par mūžīgām drupām!”

¹⁴Vēsti no Kunga es dzirdēju, un vēstnesis pie tautām ir sūtīts! “Pulcējieties un nāciet pret viņu, celieties kaujai!

¹⁵Jo, redzi, starp tautām es tevi darīšu mazu un starp cilvēkiem nievājamu!

¹⁶Tavs draudīgums tevi ir pievīlis un tavas sirds uzpūtība! Tu, kas mīti klints aizās, kas mitinies kalna augšienē, kaut augstu kā ērglis tu taisi ligzdu, no turienes es tevi nogrūdīšu,” saka Kungs.

¹⁷“Un Edoma kļūs par šaušalām! Ikviens, kas to šķērsos, šausmināsies un izsvilps viņas brūču dēļ.

¹⁸Tāpat kā tika apgrieztas otrādi Sodoma un Gomora un to blakuspilsētas,” saka Kungs, “tāpat tur neviens nemitīs, tur nepiemitīs cilvēka dēls!

¹⁹Redzi, kā lauva viņš slienas no Jardānas biezokņa uz viņas māju pļavām, vienā mirklī es likšu tiem skriet projām no tās, un, kas tai ir izvēlēts, es nolikšu! Jo kurš ir kā es un kas man norādīs? Kurš ir tas gans, kas pastāvēs manā priekšā?”

²⁰Tādēļ klausieties Kunga padomu, ko viņš dod Edomai, un viņa nodomus, ko viņš par Tēmānas iemītniekiem lēmis — vai tad nepatrenks avju jaunuļus, vai tad nenopostīs to pļavas?!

²¹No viņu krišanas trokšņa notrīcēs zeme, viņu kliedzienus dzirdēs pie Niedru jūras!

²²Redzi, kā ērglis viņš pacelsies, laidīsies, izpletīs spārnus pār Bocru, un tajās dienās Edomas varoņu sirdis būs kā sievas sirds radībās!

²³Par Damasku. “Apkaunota Hamāta un Arpada, jo viņi dzirdēja ļaunas vēstis, tiem dreb dūša kā satraukta jūra — ne apklusināt!

²⁴Nolaidusi Damaska rokas, pagriezusies uz bēgšanu, izbīlis sakampis viņu, krampji un sāpes kampj viņu kā dzemdētāju!

²⁵Kā tik nav atmesta slavenā pilsēta, mana prieka pilsēta!

²⁶Tādēļ viņas jaunekļi ielejās kritīs, visi karavīri todien ies bojā, saka Pulku Kungs,

²⁷es iedegšu uguni Damaskas mūros, un tā aprīs Ben-Hadada cietoksni!”

²⁸Tā saka Kungs par Kēderu un Hācoras ķēniņvalstīm, ko sakāva Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars: “Celieties, ejiet uz Kēderu un nīdējiet austrumniekus!

²⁹Viņu teltis un avis tiks paņemtas, viņu telts aizkari, viņu trauki un viņu kamieļi tiks aizvesti, uz viņiem kliegs: visapkārt šaušalas!

³⁰Bēdziet, klīstiet, ielejās mītiet, Hācoras iemītnieki, saka Kungs, jo Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars par jums padomu devis un nodomu izdomājis!

³¹Celieties, ejiet pret tautu, kas mierā mīt, paļāvībā, saka Kungs, nav tiem durvju un aizšaujamo, vieni tie mīt!

³²Viņu kamieļi kļūs par laupījumu, viņu lopi kritīs par guvumu, viņus es izkliedēšu pa visiem vējiem — tos, kam apcirpti deniņi, — un no visām pusēm es tiem nelaimi nesīšu, saka Kungs,

³³Hācora kļūs par šakāļu midzeni, par mūžīgu izpostījumu, tur neviens nemitīs, tur nepiemitīs cilvēka dēls!”

³⁴Kunga vārds, kas Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā nāca pār pravieti Jeremiju par Ēlāmu:

³⁵“Tā saka Pulku Kungs: redzi, es salauzīšu Ēlāma loku, sākumu viņa spēkam!

³⁶Es nesīšu pār Ēlāmu četrus vējus no visām četrām debess malām, es viņus izkaisīšu šajos vējos, un nebūs tautas, pie tās nenāks no Ēlāma padzītie.

³⁷Es satriekšu Ēlāmu viņa naidnieku priekšā un to priekšā, kas lūko pēc viņa dzīvības, un es nesīšu tiem ļaunu savā dusmu kvēlē, saka Kungs, es tiem pakaļ sūtīšu zobenu, līdz piebeigšu tos!

³⁸Ēlāmā es likšu savu troni, no turienes es izdeldēšu ķēniņus un augstmaņus! — saka Kungs.

³⁹Un nākamās dienās — es atvedīšu Ēlāma gūstekņus atpakaļ!” saka Kungs.