Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 6 Bible Online

Jeremijas 6 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 6

¹Tverieties, Benjāmina dēli no Jeruzālemes, Tekoā pūtiet ragu un pār Bēt-Keremu dedziet nelaimes zīmi, jo no ziemeļiem slejas ļaunums un liels posts.

²Mīlīga gan un maiga ir Ciānas meita — bet izdeldēšu!

³Pār viņu nāks gani ar saviem avju pulkiem, tie uzslies ap viņu teltis un ganīs, kur gribēs.

⁴Svētījiet kauju pret viņu! Uzbrūkam dienvidū! Vai! mums, jo diena jau griežas uz galu, jau izstiepjas vakara ēnas.

⁵Celieties, uzbrūkam naktī, sagraujam viņas mūra pilis!

⁶Jo tā saka Pulku Kungs: “Cērtiet kokus un uzberiet ap Jeruzālemi aplenkuma valni! — šai pilsētai jātop piemeklētai tās varmācības dēļ!

⁷Kā aka glabā ūdeni svaigu, tā viņa saglabā ļaunumu! Tur dzird apspiešanu un varasdarbus, manā priekšā vienmēr ir sērgas un rētas!

⁸Topi brīdināta, Jeruzāleme, kamēr es tev neesmu palicis svešs, kamēr vēl neesmu pārvērtis tevi par izpostījumu, par zemi, kur neviens nedzīvo.”

⁹Tā saka Pulku Kungs: “Kā vīnogas lasīdams pārlasi Israēla pārpalikumu, atkal un atkal liec savu roku pie stīgām kā vīnkopis.”

¹⁰Uz ko lai es runāju, ko lai brīdinu, ka dzird, redzi, tiem ir neapgraizīto ausis un tie klausīties nespēj, redzi, Kunga vārdi tiem par izsmieklu, tie viņiem netīk.

¹¹Es, pilns Kunga dusmu, knapi turos izliet tās pār bērniem ielās un pār jaunekļu pulku, jo gan vīrs, gan sieva tiks sagūstīti, gan vecis, gan tas, kam papilnam dienu.

¹²“Viņu mājas iemantos citi, tie dabūs gan viņu laukus, gan sievas, jo es izstiepšu savu roku pār tiem, kas mīt šajā zemē,” saka Kungs.

¹³“Gan mazi, gan lieli — visi tīko pēc netaisnas mantas, gan pravietis, gan priesteris — visi krāpjas!

¹⁴Manas tautas brūci tie tik apārstē, tie saka: miers, miers, bet miera nav!

¹⁵Nu tie apkaunoti, jo tie darīja preteklību, kauna tie nepratās, goda tie nezināja, — tādēļ tie kritīs kritējiem līdzi, tie klups, kad tos piemeklēšu,” saka Kungs.

¹⁶Tā saka Kungs: “Uz ceļa stājiet un raugiet, prasiet pēc mūžsena gājuma — kur ir labais ceļš? Tad ejiet pa to! Atrodiet savām dvēselēm rimtu vietu! Bet viņi teica: mēs neiesim!

¹⁷Es tiem iecēlu sargus: klausieties raga skaņās! Bet viņi teica: mēs neklausīsimies.

¹⁸Tādēļ klausieties, tautas, un sapulce, zini, kas viņiem būs!

¹⁹Klausies, zeme, redzi, es nesu šai tautai ļaunu — tas viņu nodomu auglis, jo manos vārdos tie neklausījās un manu bauslību nopaļāja.

²⁰Kam man šis vīraks, kas atvests no Šebas, vai labās smaržu niedres no tālām zemēm, jūsu sadedzināmie upuri man netīk un jūsu upuri man nav saldi!”

²¹Tādēļ tā saka Kungs: “Redzi, es likšu šai tautai klupšanas akmeņus, un tā pār tiem klups — tēvi kopā ar dēliem un kaimiņš ies bojā ar kaimiņu!”

²²Tā saka Kungs: “Redzi, no ziemeļu zemes nāk tauta, no zemes nostūriem šurp taisās liela cilts!

²³Loku un bozi tie tver, tie ir cieti, tiem līdzjūtības nav, viņu balss šņāc kā jūra, uz zirgiem tie jāj jau sarindojušies kaujai — pret tevi, Ciānas meita!”

²⁴Mēs dzirdējām baumas par to, mums nošļuka rokas, mūs sakampa sāpes kā dzemdētāju.

²⁵Uz lauka nenāc, uz ceļa neej, jo naidniekam zobens — visapkārt šaušalas.

²⁶Mana tautmeita! Joz maisu, vārties pīšļos, sēro kā par vienīgo dēlu un vaidi rūgtās žēlabās, jo pār mums piepeši nāks postītājs!

²⁷“Es tevi darīju par tādu, kas pārbauda metālu, par cietoksni manā tautā — lai tu zini un iztausti viņu ceļus.

²⁸Viņi visi ir pilni spīts, staigā žvankstēdami, — kā varš un dzelzs! — viņi visi ir postītāji!”

²⁹Plēšas sveilē, no uguns sanāk svins, velti kausēts — ļaunie nav atšķirti nost!

³⁰Uz viņiem sauks: nederīgs sudrabs! — jo tos atmetis Kungs.