Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 7 Bible Online

Jeremijas 7 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 7

¹Vārdi, kas Jeremijam nāca no Kunga:

²“Stājies Kunga nama vārtos un sauc tur šos vārdus: klausieties Kunga vārdu jūs, visi jūdi, kas pa šiem vārtiem nākat zemoties Kungam!

³Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: lai jūsu darbi un gaitas kļūst labi, tad es mājošu pie jums šajā vietā.

⁴Nepaļaujieties uz viltus vārdiem, sacīdami: Kunga templis, Kunga templis, Kunga templis!

⁵Ja jūsu gaitas un darbi kļūs labi, ja spriedīsiet taisnu tiesu

⁶un neapspiedīsiet ne svešinieku, ne bāreni, ne atraitni, un neizliesiet nevainīgas asinis šajā vietā un nepielūgsiet citus dievus — paši sev par ļaunu,

⁷tad es mājošu pie jums šajā vietā — zemē, ko es devu jūsu tēviem uz mūžīgiem laikiem.

⁸Redzi, jūs paļaujaties uz melu vārdiem, kas neko nedod!

⁹Kādēļ jums zagt, slepkavot, pārkāpt laulību? Un melīgi zvērēt un kvēpināt Baalam? Un pielūgt citus dievus, kurus jūs nepazīstat?

¹⁰Un tad jūs nākat un stājaties manā priekšā šajā namā, kas saukts manā vārdā, un sakāt: tagad esam glābti un darīsim visas šīs preteklības!

¹¹Vai jums šķiet, ka šis nams, kas saukts manā vārdā, kļuvis par laupītāju bedri?! Patiesi, arī es to redzu! — saka Kungs.

¹²Ejiet uz manu vietu, uz Šīlo, kur es vispirms liku mist savam vārdam, un skatiet, ko es ar to izdarīju savas tautas Israēla ļaunuma dēļ!

¹³Un tagad — tādēļ ka jūs darījāt visus šos darbus, saka Kungs, es nerimis runāju uz jums, es runāju, bet jūs neklausījāties, es saucu jūs, bet jūs neatbildējāt! —

¹⁴tagad šim namam, kas saukts manā vārdā un uz ko jūs paļāvāties, tai vietai, kuru es devu jūsu tēviem, es darīšu tāpat, kā es darīju Šīlo!

¹⁵Es jūs atmetīšu tāpat, kā es atmetu jūsu brāļus — visu Efraima dzimumu!

¹⁶Un tu par šo tautu nelūdz, nekauc un nelūdz par tiem! Mani nelūdz, jo es nedzirdu!

¹⁷Vai tu neredzi, ko viņi dara Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās?

¹⁸Dēli vāc malku, tēvi dedz uguni, un sievas jauc mīklu, lai ceptu elku maizes debesu ķēniņienei. Viņi lej vīna upuri citiem dieviem, kaitinādami mani!

¹⁹Vai mani tie kaitina? — saka Kungs, — vai ne sevi, pašiem par kaunu?

²⁰Tādēļ tā saka Kungs Dievs: redzi, šajā vietā izlīs manas dusmas un niknums — pār cilvēku un pār zvēru, pār lauka koku un pār zemes augli: viss degs, ka ne nodzēst!”

²¹Tā saka Pulku Kungs, Israēla Dievs: “Jūsu sadedzināmos upurus lieciet pie jūsu kaujamiem upuriem un rijiet gaļu!

²²Jo jūsu tēviem todien, kad es tos izvedu no Ēģiptes zemes, es neko neteicu un nepavēlēju par sadedzināmajiem upuriem un kaujamiem upuriem.

²³Es pavēlēju šos vārdus: klausieties manā balsī, un es būšu jums par Dievu, un jūs būsiet mana tauta, un jūs staigāsiet pa tiem ceļiem, kurus es jums pavēlu — un jums būs labi.

²⁴Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa un staigāja savā padomā un savu ļauno siržu stūrgalvībā — gāja atpakaļ, ne uz priekšu!

²⁵No tās dienas, kad jūsu tēvi iznāca no Ēģiptes zemes, līdz pat šai dienai es esmu sūtījis pie jums daudzus savus kalpus, praviešus. Ik dienas es nemitējos, tos sūtīdams.

²⁶Bet viņi manī neklausījās — pat ausi nepastiepa un bija stūrgalvīgi, un darīja ļaunu vairāk par saviem tēviem!

²⁷Tu runāsi uz viņiem visus šos vārdus, bet tie tevī neklausīsies, tu sauksi uz viņiem, bet tie neatbildēs!

²⁸Saki viņiem: šī ir tauta, kas neklausa sava Dieva Kunga balsij un nelabojas: patiesība ir izdeldēta un iznīdēta no viņu lūpām!

²⁹Cērp nost savus matus, met tos prom un raudi pār kailajiem kalniem, jo Kungs ir atmetis un atstūmis sava barguma audzi!

³⁰Jūdas dēli darīja ļaunu, man redzot, saka Kungs, savus dievekļus tie nolika namā, kas saukts manā vārdā, un aptraipīja to.

³¹Tie cēla ziedokļus Tofetā, Ben-Hinnomas ielejā, lai tur ugunī dedzinātu savus dēlus un meitas. To es neesmu pavēlējis, tas nenāk no manas sirds!

³²Redzi, tādēļ nāk dienas, saka Kungs, kad to vairs nesauks par Tofetu un Ben-Hinnomas ieleju, bet par Slepkavu ieleju. Tie nāks apbedīt Tofetā, jo citur vairs nebūs vietas!

³³Šīs tautas līķi kļūs par barību debesu putniem un zemes zvēriem, neviens tos netramdīs projām!

³⁴Es darīšu, ka Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās vairs neskanēs ne līksmes, ne prieka balss, ne līgavaiņa, ne līgavas balss, un šī zeme kļūs par postažu.”