Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 8 Bible Online

Jeremijas 8 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 8

¹“Tajā laikā,” saka Kungs, “lai iznes no kapiem Jūdas ķēniņu kaulus, tās augstmaņu kaulus, priesteru kaulus, praviešu kaulus un Jeruzālemes iedzīvotāju kaulus.

²Lai tos izkaisa zem saules un mēness un zem zvaigžņu pulkiem, ko tie mīlējuši, kam tie vergojuši, kam skrējuši pakaļ, pēc kā dzinušies un kam klanījušies, — lai tos nedz vāc, nedz aprok, lai tie ir par mēsliem uz zemes virsas!

³Un tie, kas no šīs ļaunās dzimtas vēl būs atlikuši, labāk vēlēsies nāvi, ne dzīvi — visi, kas vēl būs atlikuši tais vietās, kur es tos sadzinu, saka Pulku Kungs.

⁴Saki viņiem: tā saka Kungs: vai ir kāds, kas krīt un neceļas? Vai ir kāds, kas aiziet un neatgriežas?

⁵Kādēļ šī tauta atkritusi un Jeruzāleme novērsusies? — Tie tveras pie meliem un liedzas atgriezties!

⁶Es klausījos uzmanīgi, bet viņi nerunāja, neviens savu ļaunumu nenožēloja, neteica: ko esmu izdarījis?! Tiem katram savs skrējiens — kā zirgam, kas aiztraucas kaujā.

⁷Pat stārķis debesīs zina savu reizi, pat ūbele, bezdelīga un dzērve turas pie sava gāju laika, bet mana tauta nezina Kunga spriedumu!

⁸Kā jūs varat teikt: mēs esam gudri, un Kunga bauslība ar mums! — Redzi, par meliem to vērš rakstvežu melīgā spalva!

⁹Gudrie tiks kaunā, trūksies un kritīs gūstā! Redzi, Kunga vārdu tie atmetuši! Kāda vēl gudrība tiem!?

¹⁰Tādēļ es atdošu viņu sievas citiem un viņu laukus mantos iekarotāji! Gan mazi, gan lieli — visi tie tīko pēc netaisnas mantas, gan pravietis, gan priesteris — visi tie krāpjas.

¹¹Manas tautas brūci tie tik apārstē — tie saka: miers, miers, bet miera nav!

¹²Nu tie apkaunoti, jo tie darīja preteklību, kauna tie nepratās, goda tie nezināja — tādēļ tie kritīs kritējiem līdzi, tie klups, kad tos piemeklēšu, saka Kungs.

¹³Es tos noplūkšu, lai vairs nav, saka Kungs, nav vīnogu vīnakokā, nav vīģu vīģes kokā, lapas novītušas un tas, ko es devu, ir prom!”

¹⁴Ko mēs vēl sēžam? Pulcēsimies un iesim uz nocietinātajām pilsētām, lai nonīkstam tur! — jo mūsu Dievs Kungs nīdē mūs, ar indes ūdeni dzirdī, ka pret Kungu mēs grēkojuši!

¹⁵Ilgojāmies pēc miera, bet laba nav, pēc dziedināšanas, un, redzi, šaušalas!

¹⁶No Dāna dzird sprauslojam viņu zirgus, no zviedzieniem dreb visa zeme — tie nāk un aprij zemi un visu, kas to pilda, pilsētas un visus, kas tajās mīt.

¹⁷“Jo, redzi, es sūtu jums čūskas un odzes, čūskuvārdi tām nelīdz, tās sadzels jūs,” saka Kungs.

¹⁸Kā lai remdinu savas raizes, sirgst mana sirds!

¹⁹Redzi, manas tautmeitas sauc palīgā, no zemes tālumiem skan: vai nav Ciānā Kunga, vai nav tur ķēniņa!? “Kādēļ viņi kaitina mani ar saviem elku tēliem un svešajiem dievekļiem?”

²⁰Garām pļaujas laiks, un vasara prom, bet mēs vēl neesam glābti!

²¹Manas tautmeitas posta dēļ — es izpostīts! Es tumsā! Šausmas kampj mani!

²²Vai Gileādā nav balzama, vai ārsta tur nav? Kādēļ mana tautmeita nav dziedināta?

²³Kaut mana galva par ūdeni taptu un manas acis par asaru avotu! Es raudātu dienu un nakti par manas tautmeitas kritušajiem!