Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jeremijas 9 Bible Online

Jeremijas 9 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jeremijas 9

¹Ja man dotu tuksnesī ceļinieku būdu, tad es pamestu savu tautu un no tiem aizietu, jo tie visi ir laulības pārkāpēji un krāpnieku pulks!

²“Tie trin savas mēles kā loka dzīslu, runā melus, ne patiesību, šai zemē tie vareni, jo no ļauna uz ļaunu tie iet un mani tie nepazīst,” saka Kungs.

³“Ik vīrs lai sargās no kaimiņa un neuzticas pat brālim, jo brālis krāpj brāli un kaimiņš baumodams staigā.

⁴Ik vīrs savu tuvāko viļ, neviens nerunā patiesību, savai mēlei tie iemācījuši runāt melus, bez mitas tie nopūlas grēkos.

⁵Jūs tupat māņos un liedzaties mani pazīt!” saka Kungs.

⁶Tādēļ tā saka Pulku Kungs: “Redzi, es kausēdams viņus pārbaudīšu! Ko citu lai manai tautmeitai daru?

⁷Kā izasināta bulta viņu mēle melš māņus, ar muti tie runā uz tuvāko mieru, bet sirdī tam lamatas taisa.

⁸Vai tādēļ lai tos atstāju mierā? — saka Kungs, vai tādai tautai lai es neatriebju pats?”

⁹Pār kalniem es celšu raudas un žēlabu dziesmu un pār tuksneša ganībām — vaimanas, jo tās tā pārpelnotas, ka ne cauri iziet, nedzird pat lopus maujam, debesu putni un zvēri — visi pamukuši!

¹⁰“Es pataisīšu Jeruzālemi par drupām un šakāļu midzeni, Jūdas pilsētas pārvērtīšu par izpostījumu, kur neviens nemīt.”

¹¹Kurš ir tik gudrs, ka var to saprast? Uz ko lai runā Kunga mute? Kam viņš lai stāsta par to — kādēļ nopostīta zeme un pārpelnota kā tuksnesis, ka ne cauri iziet?

¹²Kungs teica: “Tādēļ ka tie atmetuši manu bauslību, ko es tiem devu, un manai balsij nav klausījuši, ko es teicu, nav darījuši,

¹³bet no savas sirds stūrgalvības skrējuši pakaļ baāliem, kā viņu tēvi tiem mācījuši,

¹⁴redzi, tādēļ es, saka Pulku Kungs, Israēla Dievs, barošu šo tautu ar vērmelēm un ar indes ūdeni dzirdīšu!

¹⁵Es viņus izkaisīšu starp tautām, kuras nepazīst ne viņi, ne viņu tēvi, un es trenkšu tiem pakaļ zobenu, līdz tos piebeigšu!”

¹⁶Tā saka Pulku Kungs: “Jēdzieties, sauciet pēc gaudotājām, sūtiet pēc gudrām sievām,

¹⁷lai tās steidz šurp un sāk par mums žēlu dziesmu, lai mūsu acis pierit asarām, lai mūsu plaksti ūdeni pārplūst!

¹⁸Jo no Ciānas dzird žēlu dziesmu: kā mēs izpostīti, kā apkaunoti — jo pametām zemi, jo mūs iztrieca no mūsu mājokļiem!”

¹⁹Klausieties, sievas, Kunga vārdus, ņemieties ausīm viņa mutes vārdus un māciet savām meitām žēlu dziesmu un vaimanas viena otrai!

²⁰“Nāve pa logu iekāpusi, mūsu pilīs ienākusi, bērnus no ielām nopļāvusi un no laukumiem — jaunekļus.”

²¹Runā: “Tā saka Kungs: ļaužu līķi kritīs kā mēsli pār lauku, kā salmi pēc ražas vācēja — tos vairs nesavāks!

²²Tā saka Kungs: lai gudrais nelīksmo savā gudrībā, lai varonis nelīksmo savā varonībā, lai bagātais nelīksmo savā bagātībā!

²³Kas grib līksmot, lai līksmo par to, ka protas un pazīst mani, jo es esmu Kungs, es dodu zemei žēlastību, tiesu un taisnību, jo tas viss man tīk, saka Kungs.

²⁴Redzi, nāk dienas, saka Kungs, kad es pārmācīšu visus, kas apgraizīti, bet neapgraizīti!

²⁵Ēģipti, Jūdu un Edomu un Amona dēlus un Moābu, un tos, kam matiem apgriezta mala, kuri tuksnesī mīt, — jo visas tautas ir neapgraizītas un viss Israēls neapgraizītu sirdi!”