Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Vaimanu dziesmas 1 Bible Online

Vaimanu dziesmas 1 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Vaimanu dziesmas 1

¹Ak, vai! Guļ vientuļa pilsēta, reiz pilna tautas, lielā starp tautām kļuva kā atraitne, novadu valdniece — klaušās.

²Tā raudot raud naktī un asarās vaigi, tai mierinātāja nav — no tiem, kas to mīl, tuvie pievīla, kļuva naidnieki.

³No ciešanām, pārmēra verdzības Jūda svešumā devās, starp tautām mīt un nerod miera, un vajātāji atkāpties šaurumā spieda.

⁴Sērās Ciānas ceļi — nav, kas ietu uz svētkiem, tukši vārti, vaidēja priesteri, jaunavas skumjas, un Ciānā rūgtums.

⁵Apspiedējs valda, naidniekiem labi; jo Kungs lika ciest par visiem noziegumiem, bērni aizgāja gūstā naidnieka priekšā.

⁶Viss krāšņums pameta Ciānas meitu, tās augstmaņi kā brieži nerod ganības un bezspēkā aiziet vajātāja priekšā.

⁷Jeruzāleme piemin ciešanu, klaidu dienas, visas dārglietas, kas tajās sendienās bija, kad tauta krīt pretinieka rokā, palīga nav, apspiedēji skatās un smej viņas postu.

⁸Grēkot grēkoja Jeruzāleme, nu tapusi sārņaina, kas godāja — nicina, jo redzēja viņas kailumu, tā vaid un novēršas.

⁹Netīra tērpa mala; savu galu tā neapdomā, baisi nolaidusies; nav tai mierinātāja, redzi, Kungs, manas ciešanas, jo naidnieks tapis liels.

¹⁰Pretinieks izstiepis roku pār visiem dārgumiem; un tā redzēja tautas viņas svētnīcā ejam, lai gan tu viņiem liedzi iet tavā sapulcē.

¹¹Visa tās tauta vaid, meklējot maizi, dārgumus atdod par ēdamo, lai vilktu dzīvību; redzi, Kungs, lūko — cik es tapusi lēta.

¹²Ejošie ceļu, lūkojiet, skatiet, vai ir vēl tādas sāpes kā man, kas apņem mani; tā skumdina mani Kungs viņa dusmu kvēles dienā.

¹³No augšienes viņš sūtīja uguni, manus kaulus tā pārņem, zem kājām pleš tīklu, rauj mani atpakaļ, posta un vārdzina mani cauru dienu.

¹⁴Savīts manu grēku jūgs, viņa rokām tie sapīti, pār manu kaklu tie nāk, liek klupt manam spēkam, to rokās nodevis mani Kungs, nevaru piecelties.

¹⁵Visus spēcīgos saminis Kungs manā vidū, sasauca svētkus pār mani, lai bradātu manus puišus, jaunavai, Jūdas meitai, Kungs vīnspaidu mina.

¹⁶Par to raudu es, acis, man acis asarām pārplūst, tālu mierinātājs, kas veldzētu dvēseli, mani bērni ir postā, jo naidnieks pārspēj.

¹⁷Pleš Ciāna rokas — nav mierinātāja, Kungs liek Jēkabu lenkt pretiniekiem, un Jeruzāleme sārņaina viņiem!

¹⁸Taisns ir Kungs — es pretojos viņam, klausieties, tautas, redziet manas sāpes, jaunavas manas un jaunekļi aizgāja gūstā.

¹⁹Mīlošos saucu — tie pievīla, priesteri mani un vecie — pilsētā mira, barību meklējot, ko dzīvību vilkt.

²⁰Kungs, skaties — man grūti, rūgst manas iekšas, sirds krūtīs žņaudzas, ka spītēt spītējos, — ārā kauj zobens, mājā nāve.

²¹Dzirdiet, kā vaidu, nav mierinātāja, naidnieki dzirdēja manu nelaimi, priekā par to, ko tu dari, dod dienu, ko nosauci, — lai tiem ir kā man.

²²Lai nāk tavā priekšā viss viņu ļaunums, atdari tiem, kā darīji man par maniem grēkiem, papilnam es vaidu, sirds mana vārgst.