Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Vaimanu dziesmas 2 Bible Online

Vaimanu dziesmas 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Vaimanu dziesmas 2

¹Ak, vai! Aptumšo dusmās Kungs Ciānas meitu, met zemē no debesīm Israēla spožumu, savu kājsolu neatmin dusmu dienā.

²Bez žēluma aprij Kungs Jēkaba mājokļus, niknumā sagrauj Jūdas meitas mūrbalstus, sviež zemē un apgāna valsti un augstmaņus.

³Aplauž dusmu kvēlē Israēla ragu, atrauj savu labo roku, naidniekiem nākot, Jēkabā deg viņš kā uguns, rijot visapkārt.

⁴Velk loku kā naidnieks, kā pretinieks ceļ savu labo roku, nokauj visus, kas acij tīk, Ciānas meitas teltī kā uguni lej savas dusmas.

⁵Kungs top kā naidnieks, aprij Israēlu, aprij pilis, sagrauj mūrbalstus, liek Jūdas meitu vaimanu vaimanās.

⁶Gāž savu telti kā dārza slietni, grauj svētku vietu, liek aizmirst Kungs Ciānā svētkus un sabatu, dusmu bardzībā atstumj ķēniņu, priesteri.

⁷Atmet Kungs savu altāri, gāna svētnīcu, dod naidnieka rokā tās mūrmūru pilis, tie klaigā Kunga namā kā svētku dienā.

⁸Sagraut grib Kungs Ciānas meitas mūri, liek mēru, neattur savu grāvēju roku, sērot liek valnim un mūrim, noslīgst tie kopā.

⁹Grimst zemē tās vārti, viņš salauž, satriec to aizšaujamos, starp tautu ķēniņiem un augstmaņiem nav bauslības, pat pravieši nerod atklāsmi no Kunga.

¹⁰Sēž zemē klusi Ciānas meitas vecie, ber pīšļus uz galvas, apjož maisus, Jeruzālemes jaunavas zemu liec galvas.

¹¹Manas acis dēd asarās, rūgst manas iekšas, manas aknas izgāztas zemē manas tautmeitas posta dēļ, jo nobeidzas bērni un zīdaiņi pilsētas ielās.

¹²Savām mātēm tie saka: kur maize un vīns? — kad kā ievainoti nobeidzas pilsētas ielās, kad izlaiž dvēseles mātēm pie krūts.

¹³Ko lai tev saku, kam lai līdzinu tevi, Jeruzālemes meita, kam lai līdzinu tevi, kā lai mierinu, jaunava, Ciānas meita, jo liels kā jūra tavs posts, kas dziedinās tevi?

¹⁴Tavi pravieši redz māņus, melš niekus un neatklāj tavu grēku, lai tavu likteni novērstu, viņi pravieto tev māņus un maldus.

¹⁵Sit plaukstas visi ejošie ceļu, svilpj, krata galvas par Jeruzālemes meitu, vai šī ir pilsēta, ko saka jaukuma pilnu un visas zemes prieku?

¹⁶Viņi atpleš muti pret tevi, tavi naidnieki, svilpj, griež zobus, sauc: aprijām, jā! — še gaidītā diena, nu ir, nu redzam!

¹⁷Kā domāja — darīja Kungs, pildīja sacīto, kā sendienās nolicis, noplēš — un nav viņam žēl, ļauj naidniekam līksmot par tevi un ceļ tava pretinieka ragu.

¹⁸Ciānas meitas mūri, kliedziet no sirds uz Kungu, lieciet asarām triekties kā strautam dienu un nakti, nesnaudiet, neļaujiet acij rimt.

¹⁹Celies, kliedz naktī, nakts sardzes sākumā, izlej kā ūdeni sirdi Kunga vaiga priekšā, pacel uz viņu delnas tavu bērnu dvēseles dēļ, badā tie vārgst uz katra stūra.

²⁰Redzi, Kungs, skaties, kam darīji pāri, vai lai sievas ēd savas miesas augli — auklētos bērnus? Vai lai tiek nokauti Kunga svētnīcā priesteri, pravieši?

²¹Guļ zemē uz stūriem — vecis un zēns, manas jaunavas, jaunekļi krita no zobena, tu kāvi dusmu dienā, slaktēji, nežēloji.

²²Kā uz svētkiem tu sasauc man briesmas visapkārt, Kunga dusmu dienā ne izbēga kāds, ne izdzīvoja, ko auklēju, audzināju — to nobeidza naidnieks.