Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Vaimanu dziesmas 3 Bible Online

Vaimanu dziesmas 3 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Vaimanu dziesmas 3

¹Es, vīrs, kas dabūjis ciest no viņa dusmības rīkstes;

²mani viņš dzen, liek staigāt tumsā, ne gaismā;

³tik griež un griež savu roku pret mani augu dienu.

⁴Deldē man miesu un ādu, satriec kaulus;

⁵apsēž mani un lenc ar mokām un rūgtumu.

⁶Mitina mani tumsā kā mūžam mirušos.

⁷Ceļ mūri ap mani — netieku prom, dara smagas man važas;

⁸arī kad kliedzu un saucu, viņš aprauj man lūgšanu,

⁹akmeņiem aizmūrē ceļus, jauc manas takas.

¹⁰Viņš man uzglūn kā lācis, kā lauva no slēpņa.

¹¹Viļ manus ceļus, saplosa mani un nolēmē.

¹²Velk loku un liek mani bultai par mērķi.

¹³Triec manās īkstīs bultumaksts dēlus.

¹⁴Ikviens apsmej mani, apdzied augu dienu.

¹⁵Viņš baro mani ar rūgtu, ar vērmelēm dzirda.

¹⁶Saberž man zobus zvirgzdiem, mani izvārta pīšļos;

¹⁷liegts manai dvēselei miers, neatceros vairs labo;

¹⁸saku: pagalam mans stiprums un mana cerība uz Kungu.

¹⁹Atceries klaidas un ciešanas ar sūrmi un vērmelēm.

²⁰Minēt to piemin mana dvēsele un nonīkst.

²¹Bet šo ņemšu pie sirds, lai ceru:

²²Kunga žēlastība nebeidzas, nav galā viņa žēlsirdība,

²³tās ir jaunas ik rītu, liela tava uzticība!

²⁴Mana daļa ir Kungs! — saka dvēsele, tādēļ gaidīšu viņu.

²⁵Labs ir Kungs gaidītājam — dvēselei, kas viņu meklē;

²⁶labi ir klusējot gaidīt palīdzību no Kunga.

²⁷Labi vīram, kas jūgu jaunībā nes,

²⁸lai sēž klusējot viens, jo tas viņam uzlikts,

²⁹lai skūpsta pīšļus — varbūt ir cerība!

³⁰Lai vērš sitējam vaigu, lai atēdas kauna, —

³¹jo neba uz mūžu novērsies Kungs.

³²Kaut skumdina — apžēlosies, jo liela tam žēlastība,

³³jo ne ar vieglu sirdi viņš apspiež, skumdina cilvēka dēlus!

³⁴Kad min kājām visus zemes gūstekņus,

³⁵kad sagroza vīra tiesu Visuaugstākā priekšā,

³⁶kad cilvēku pieviļ strīdā — vai Kungs neredz?

³⁷Kurš liek — un tā notiek! — ja ne Kungs tā pavēl?

³⁸Vai ne no Visuaugstākā mutes iziet ļauns un labs?

³⁹Ko gaužas dzīvais? — viņš vīrs savos grēkos.

⁴⁰Lai pārbaudām mūsu ceļus un meklējam — un atgriežamies pie Kunga.

⁴¹Sirdis celsim, ne rokas uz Dievu debesīs:

⁴²mēs grēkojām, pretojāmies, tu nepiedevi,

⁴³ietinies dusmās, tu vajāji mūs, tu kāvi un nežēloji,

⁴⁴mākonī ietinies, ka lūgšana netiek tev klāt.

⁴⁵Par drazām un mēsliem mūs darīji tautu vidū,

⁴⁶ver muti pret mums ik naidnieks:

⁴⁷mums baismas un bedre, mums slazdi un posts.

⁴⁸Asarām acis man palo manas tautmeitas posta dēļ.

⁴⁹Pludo, nerimst man acs, nav mitas,

⁵⁰līdz lūkosies lejup un redzēs Kungs no debesīm.

⁵¹Mana acs sāpina dvēseli manas pilsētas meitu dēļ,

⁵²par neko mani tvarsta kā putnu mani naidnieki,

⁵³dzīvu met bedrē, akmeņiem mētā,

⁵⁴plūst ūdens pār galvu, saucu: pagalam!

⁵⁵Saucu tavu vārdu, Kungs, no bedres dziļumiem;

⁵⁶klau: mana balss, nenovērs ausi manam palīgā saucienam.

⁵⁷Tu nāci dienā, kad saucu tevi, sacīji: nebīsties.

⁵⁸Tu, Kungs, stāvi par manu dvēseli tiesā, glāb manu dzīvību!

⁵⁹Kungs, tu redzi, kā mani apspiež, iztiesā manu tiesu.

⁶⁰Tu redzi viņu atbildību, viņu viltu par mani,

⁶¹tu dzirdi viņu paļas, Kungs, viņu viltu uz mani.

⁶²Pretinieku runas un domas nāk uz mani ik dienu.

⁶³Tie sēstot un ceļoties smej mani dziesmās.

⁶⁴Atmaksā viņiem, Kungs, pēc viņu roku darba.

⁶⁵Cietini tiem sirdis, uz viņiem tavs lādējums,

⁶⁶dusmās vajā un nīcini zem Kunga debesīm.