Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Letter of Jeremiah 1 Bible Online

Letter of Jeremiah 1 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Letter of Jeremiah 1

¹Noraksts no Jeremijas vēstules gūstekņiem, kurus Bābeles ķēniņš gatavojās vest uz Bābeli; vēstulē viņš paziņo, ko viņam pavēlējis Dievs. Grēku dēļ, kurus jūs esat pastrādājuši pret Dievu, Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars jūs kā gūstekņus vedīs uz Bābeli.

²Nonākuši Bābelē, jūs tur būsiet daudzus gadus, pavadīdami ilgu laiku, līdz pat septītajai paaudzei, bet pēc tam es jūs izvedīšu no turienes ar mieru.

³Tur Bābelē jūs redzēsiet sudraba, zelta un koka dievekļus, kurus nēsā uz pleciem, lai izrādītu un iedvestu bailes citām tautām.

⁴Piesargieties, ka jūs nekļūstat līdzīgi svešajām ciltīm un jūs nepārņem bailes dievekļu priekšā.

⁵Kad jūs redzat, ka ļaužu pūļi tos, no visām pusēm apstājuši, pielūdz, sakiet savā prātā: “Tevi vajag pielūgt, Kungs!”

⁶Jo mans eņģelis ir kopā ar jums, un es atriebšu jūsu dvēseles.

⁷Viņu valoda ir meistaru noslīpēta, un paši tie tērpušies zeltā un sudrabā, bet viņos nav patiesības, un viņi nespēj runāt.

⁸Un gluži kā meitenei, kas mīl rotas, viņi izgatavo vainagus no zelta un liek saviem dievekļiem galvā.

⁹Gadās arī, ka priesteri nolaupa dievekļiem zeltu un sudrabu un izlieto savām vajadzībām, pat dāvina kaut ko no tā arī savām maukām.

¹⁰Viņi ietērpj savus sudraba, zelta un koka dievekļus kā cilvēkus greznos tērpos, bet tie nav pasargāti nedz no rūsas, nedz kodēm.

¹¹Dievekļi ir tērpti purpurā, bet no to sejām jāberž nost bieza putekļu kārta, jo viņu tempļi ir putekļaini.

¹²Un dievekļa rokās ir scepteris kā cilvēkam, kas ir zemes tiesnesis, bet tas nespēj notiesāt nevienu, kas pret viņu nogrēkojies.

¹³Labajā rokā tam ir zobens un cirvis, bet tas nespēj pats sevi paglābt nedz no kara, nedz laupītājiem.

¹⁴Tā, redzi, ir skaidri redzams, ka tie nav dievi. Tādēļ nebaidieties no tiem!

¹⁵Jo gluži kā sasists trauks, kas cilvēkam kļuvis nederīgs, tādi ir arī šie dievekļi, kas novietoti tempļos.

¹⁶To acis klāj putekļi, ko saceļ ienācēju kājas.

¹⁷Un, gluži kā tas, kurš noziedzies pret savu valdnieku, ir ieslodzīts pagalmā ar nožogojumu no visām pusēm, lai pēc tam tiktu sodīts ar nāvi, arī šo dievekļu namus priesteri padara noslēgtus ar durvīm, slēdzenēm un aizbīdņiem, lai laupītāji tos neizlaupītu.

¹⁸Viņi dedzina tiem gaismekļus vairāk nekā paši sev, bet tie nespēj ieraudzīt nevienu gaismekli.

¹⁹Tie ir kā tāds nama baļķis, to sirdis saēd un sagrauž zemes tārpi — viņus pašus un viņu tērpu, bet viņi to nejūt.

²⁰Viņu sejas ir nomelnējušas tempļa dūmos.

²¹Uz viņu stāviem un galvām uzsēžas sikspārņi, bezdelīgas un citi putni, pa tiem rāpo arī kaķi.

²²Tā, redzi, jūs skaidri varat zināt, ka tie nav dievi. Tādēļ nebaidieties no viņiem!

²³Ja no zelta, ar ko tie pārklāti skaistuma dēļ, nenoberztu rūsu, dievekļi vairs nebūtu spoži; un, kad tie tika atlieti zeltā, viņi paši to nejuta.

²⁴Tie ir pirkti par dārgu maksu, bet tajos nav gara.

²⁵Tos bezkājainus nes uz pleciem, tā cilvēkiem parādot, cik tie ir nožēlojami. Kaunu jūt arī viņu kulta kalpi, jo, zemē nogāzušies, dievekļi paši piecelties nespēj.

²⁶Tāpat arī, ja kāds tos uzslej stāvus, tie paši saviem spēkiem nespēj kustēties, un, ja kāds tos sagāž slīpi, tie nespēj iztaisnoties; gluži kā miroņiem tiem tiek pienestas dāvanas.

²⁷Upurus, ko tiem pienes, priesteri izmanto ļaunprātīgi, tos pārdodami; arī viņu sievas no upuriem sev paņem daļu iesālīšanai, bet nedalās nedz ar nabago, nedz vārgo. Upuriem pieskaras arī nešķīsta sieviete un grūtniece.

²⁸No visa tā jūs varat saprast, ka tie nav dievi; nebaidieties no viņiem!

²⁹Kā gan tie varētu tikt saukti par dieviem! Šiem sudraba, zelta un koka dievekļiem dāvanas pienes sievietes.

³⁰Dievekļu tempļos priesteri sēž saplēstos tērpos, noskūtiem matiem un bārdu un neapsegtu galvu.

³¹Viņi skaļi gaudo un kliedz savu dievekļu priekšā, gluži kā tie, kas bēru piemiņas mielastā apraud mirušo.

³²Viņi atņem saviem dievekļiem daļu ietērpa un apģērbj tajā savas sievas un bērnus.

³³Ja dievekļiem kāds nodara vai nu ļaunu, vai labu, tie neko nespēj atlīdzināt. Tie nespēj valdnieku nedz iecelt, nedz atcelt.

³⁴Tāpat tie nespēj dot nedz bagātību, nedz nieka naudu. Ja kāds tiem kaut ko svēti apsolījis nepilda, tie nespēj atriebt.

³⁵No nāves tie cilvēku izraut nespēj un arī vājo no stiprākā pasargāt.

³⁶Aklu cilvēku tie nepadarīs par redzīgu un spiedīgos apstākļos nonākušu neglābs.

³⁷Tie atraitni nepažēlos un bārenim nepalīdzēs.

³⁸Viņi līdzinās klinšu akmeņiem, šie, no koka darinātie, apzeltītie un apsudrabotie; un tie, kas viņiem kalpo, ir apkaunoti.

³⁹Kā gan var uzskatīt un dēvēt tos par dieviem!

⁴⁰Arī paši kaldieši pret tiem izturas necienīgi. Kad viņi ierauga kādu mēmo, kurš nespēj runāt, viņi pienes tam klāt Bēlu un pavēl runāt, it kā tas būtu spējīgs dzirdēt.

⁴¹To saprazdami, tie tomēr nespēj no visa tā atstāties, jo tiem trūkst sajēgas.

⁴²Sievietes, apsējušas niedru, sēž ceļmalās un dedzina olīvu vīraku.

⁴³Kad kādu no tām garāmgājējs aizvelk pie sevis, lai ar viņu pārgulētu, viņa nozākā savu biedreni, ka tā nav tikusi novērtēta tik augstu kā viņa un tās niedru josta nav sarauta.

⁴⁴Viss, kas pie viņiem notiek, ir neīsts. Kā gan var uzskatīt un dēvēt tos par dieviem!

⁴⁵Dievekļi ir koktēlnieku un zeltkaļu darinājums. Nekas cits tie nevar būt kā vienīgi tas, ko amatnieki no tiem gribējuši izveidot.

⁴⁶Arī paši darinātāji nav ilglaicīgi. Tad kā gan viņu darinājumi var būt dievi!

⁴⁷Viņi ir atstājuši nākamajām paaudzēm melus un apkaunojumu.

⁴⁸Kad izceļas karš vai nelaimes, priesteri apspriežas savā starpā, kur tie varētu kopā ar saviem dievekļiem paslēpties.

⁴⁹Kā gan var nesajēgt, ka tie nav dievi, ja tie nespēj sevi pasargāt nedz no kara, nedz nelaimēm!

⁵⁰Būdami koka darinājumi, kas ir apzeltīti un apsudraboti, tie skaidri parāda, ka ir neīsti. Visām tautām un visiem valdniekiem būs skaidrs, ka tie nav dievi, bet cilvēku roku darbs, un tajos nav nekā no Dieva darba.

⁵¹Kam tad vēl nav skaidrs, ka tie nav dievi!

⁵²Tie neiecels zemes valdnieku, neliks nolīt lietum cilvēku labā,

⁵³tie neiztiesās tiesu starp tiem un nepasargās to, kam tiek darīts pāri, jo tie to nespēj. Tie ir kā vārnas starp debesīm un zemi.

⁵⁴Kad apzeltīto vai apsudraboto koka dievekļu templī izcelsies ugunsgrēks, priesteri aizbēgs prom un izglābsies, bet tie kā baļķi, kas iebūvēti namā, sadegs.

⁵⁵Tie nespēj pretoties nedz valdniekam, nedz ienaidniekiem.

⁵⁶Kā gan var pieņemt un uzskatīt, ka tie ir dievi!

⁵⁷Tie nespēj paglābties nedz no zagļiem, nedz laupītājiem, kas, būdami stiprāki, atņem tiem gan zeltu, gan sudrabu, gan tērpu, kas tiem apkārt, bet tie nespēj paši sev palīdzēt.

⁵⁸Tādēļ stiprāks ir valdnieks, kas parāda drosmi, un vērtīgāks ir mājā lietojams trauks nekā šie neīstie dievi; labākas ir durvis, kas pasargā mantu, kas namā atrodas, nekā šie neīstie dievi, un labāks ir koka stabs valdnieka pilī nekā šie neīstie dievi.

⁵⁹Saule un mēness un spožās zvaigznes, kas tiek sūtītas debesīs noteiktai vajadzībai, ir paklausīgas.

⁶⁰Tāpat arī zibens, kad tas parādās, ir labi saskatāms; arī vējš pūš ikkatrā zemē.

⁶¹Kad Dievs pavēl mākoņiem nosegt visu apdzīvoto zemi, tie paklausīgi izpilda uzdoto; un uguns, kas tiek raidīta no augšas, lai sadragātu kalnus un nopostītu mežus, dara to, kas pavēlēts.

⁶²Bet šie nav salīdzināmi ar tiem ne pēc izskata, ne spēka.

⁶³Tādēļ tie nav jāuzskata un jādēvē par dieviem, jo tie nespēj nedz tiesu spriest, nedz darīt labu cilvēkiem.

⁶⁴Atzīdami, ka tie nav dievi, nebaidieties no tiem.

⁶⁵Nedz nolādēs tie valdniekus, nedz cildinās.

⁶⁶Tie nerādīs ļaudīm zīmes no debesīm, nedz spīdēs kā saule, nedz dos gaismu kā mēness.

⁶⁷Zvēri ir stiprāki, jo tie, nobēgot alā, spēj paši sev palīdzēt.

⁶⁸Mums ir pilnīgi skaidrs, ka tie nav nekādi dievi. Tādēļ nebaidieties no tiem!

⁶⁹Gluži kā biedēklis sakņu dārzā, kas tur neko nenosargā, tā arī viņu dievekļi ir no koka, apzeltīti un apsudraboti. Dievekļi kā ērkšķu krūms vai mironis.

⁷⁰Tāpat arī viņu koka dievekļi, apzeltīti un apsudraboti, ir pielīdzināmi ērkšķu krūmam dārzā, uz kura nosēžas visādi putni, un mironim, kas izmests tumsā.

⁷¹No tā, ka viņu purpura spoži mirdzošais tērps pūstot sairst, jūs sapratīsiet, ka tie nav dievi; un arī viņi paši ar laiku tiks saēsti un būs par apkaunojumu zemei.

⁷²Labāks ir krietns cilvēks, kas netur godā elkus; tāds būs tālu no apkaunojuma.