Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ecehiēla 1 Bible Online

Ecehiēla 1 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ecehiēla 1

¹Tas notika trīsdesmitā gada ceturtā mēneša piektajā dienā, kad es ar izsūtītajiem biju viņpus Kebaras upes, — debesis atvērās, un es redzēju Dieva parādību.

²Šā mēneša piektajā dienā apritēja ķēniņa Jehojāhīna piektais gūsta gads.

³Kunga vārds nāktin nāca pār Ecehiēlu, priestera Būzī dēlu, kaldiešu zemē viņpus Kebaras upes — tur Kunga roka bija pār viņu.

⁴Es skatījos, un redzi — negaisa viesulis nāca no ziemeļiem — milzīgs mākonis un liesmojoša uguns, visapkārt tai spožums, un vidū tā mirdzēja kā varš ugunī.

⁵Šķita, ka vidū ir četras būtnes, kas izskatījās kā cilvēki.

⁶Ikvienam no tiem bija četras sejas un četri spārni.

⁷To kājas bija taisnas, bet kāju pēdas kā teļa nagi, un tie spīdēja kā spodrināts varš.

⁸Zem spārniem tiem visās četrās pusēs bija cilvēka rokas. Tiem bija gan četras sejas, gan četri spārni.

⁹Spārni saskārās viens ar otru. Kad tie gāja, tie nepagriezās, bet ikviens devās taisni uz priekšu.

¹⁰Izskats tiem bija šāds — katram bija cilvēka seja un labajā pusē lauvas seja, kreisajā pusē katram bija vērša seja un katram bija ērgļa seja.

¹¹To sejas un spārni bija vērsti augšup, divi spārni saskārās kopā, bet ar otriem diviem tie apklāja savu ķermeni.

¹²Ikviens devās taisni uz priekšu — tie devās turp, kurp gars tos veda, un, kad tie gāja, tie nepagriezās.

¹³Šīs būtnes izskatījās kā degošas ogles, tās bija kā lāpas. Kā spoža uguns šaudījās starp būtnēm, un no uguns plaiksnīja zibens.

¹⁴Būtnes šaudījās kā zibens turp un atpakaļ.

¹⁵Es skatījos uz būtnēm, un redzi — tām priekšā iesāņus uz zemes bija riteņi, pavisam četri.

¹⁶Izskatījās, ka riteņi darināti no zeltaina topāza. Visi četri bija līdzīgi pēc izskata un darināti tā, ka ritenis bija ritenī,

¹⁷tie gāja uz četrām pusēm, un, kad tie gāja, tie nepagriezās.

¹⁸Riteņu loki bija augsti un biedējoši, visi četri loki visapkārt bija pilni acu.

¹⁹Kad būtnes gāja, tām blakus gāja arī riteņi, un, kad tās pacēlās virs zemes, pacēlās arī riteņi.

²⁰Kad vien gars gribēja iet, gāja arī tās un riteņi cēlās kopā ar tām, jo būtņu gars bija riteņos.

²¹Kad tās gāja, arī tie gāja, un, kad tās apstājās, arī tie apstājās. Kad tās pacēlās virs zemes, kopā ar tām cēlās riteņi, jo būtņu gars bija riteņos!

²²Virs būtņu galvām bija it kā debesjums — spožs kā ledus, baisi tas pletās pār to galvām.

²³Būtņu spārni zem debesjuma bija izstiepti viens pret otru. Katrai bija divi spārni apsegam — ikviena ar diviem sedza savu ķermeni.

²⁴Es dzirdēju spārnus švīkstam kā varenus ūdeņus krācam, kā Visuvarenā balsi. Kad tās gāja — šalca kā negaisā, kā kara troksnī. Apstājoties tās spārnus nolaida.

²⁵Un, kad tās nolaida spārnus, atskanēja balss no debesjuma, kas tām bija virs galvas.

²⁶Debesjumā virs to galvām varēja redzēt safīram līdzīgu troni, un tronī sēdēja kāds, kas šķita kā cilvēks.

²⁷Es redzēju viņam visapkārt kā spīdošu varu, kā uguni! Gar viņa gurniem gan uz augšu, gan uz leju es redzēju uguni, spožumu visapkārt viņam —

²⁸kā varavīksni mākoņos lietainā dienā, kā spožumu visapkārt viņam. Viņš bija līdzīgs Kunga godībai. Es viņu ieraudzīju, kritu uz sava vaiga un dzirdēju balsi.