Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ecehiēla 16 Bible Online

Ecehiēla 16 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ecehiēla 16

²“Cilvēka dēls, paziņo Jeruzālemei par viņas preteklībām,

³saki: tā saka Kungs Dievs par Jeruzālemi: tava dzimta un tava izcelsme ir no Kanaāna zemes, tavs tēvs ir amorietis, un tava māte ir hetiete!

⁴Tā tu piedzimi — todien, kad tu piedzimi, tev nabassaiti nepārgrieza, ar ūdeni tevi nemazgāja, lai tu būtu tīra, arī ar sāli tevi nenoberza un autos tevi neietina.

⁵Neviens uz tevi pat nepaskatījās līdzcietībā, lai darītu tev to kaut aiz līdzjūtības — tavā piedzimšanas dienā tie nometa tevi uz lauka, nicinādami tavu dzīvību.

⁶Tad es gāju tev garām, es ieraudzīju, ka tu ķepurojies savās asinīs, un tev, kas gulēji savās asinīs, es sacīju: dzīvo! — tev, kas gulēji savās asinīs.

⁷Tad es vairoju tevi bez skaita kā zāli laukā, tu izaugi stalta un kļuvi jo krāšņa, piebrieda tavas krūtis, mati tev sakuploja — bet tu biji plika un nabaga!

⁸Kad es gāju tev garām, es skatījos, un redzi — jau klāt tavs laiks mīlēt! Un es ar saviem svārkiem apklāju tavu kailumu, un es tev zvērēju, es stājos derībā ar tevi, saka Kungs Dievs, un tu biji mana!

⁹Es mazgāju tevi ūdenī, noskaloju tavas asinis un ieziedu tevi ar eļļu.

¹⁰Es tevi ietērpu rakstītās drānās, apāvu ādas sandales, uzvilku tev vieglbalta lina drānas un apklāju tevi ar zīdu.

¹¹Es tevi rotāju ar rokassprādzēm, kakla ķēdītēm,

¹²ar deguna riņķi, auskariem un brīnišķīgu vainagu.

¹³Tu biji izrotāta ar zeltu un sudrabu, tavas drānas bija no vieglbalta lina, ar zīdu izrakstītas! Tava barība bija smalki milti, medus un eļļa, un tu kļuvi arvien skaistāka, līdz stājies ķēniņienes godā.

¹⁴Tautas daudzināja tavu vārdu skaistuma dēļ, jo ar manis doto krāšņumu tavs skaistums bija nevainojams, saka Kungs Dievs.

¹⁵Tu paļāvies uz savu skaistumu, savu slavu tu izmantoji, lai maukotu, tu atdevies maucībai ar katru garāmgājēju — tu piederēji tiem!

¹⁶Tu ņēmi savas drānas un darināji raibas segas augstieņu altāriem, un tur tu tā maukoji kā neviens vēl līdz šim, nedz arī turpmāk!

¹⁷Tu arī ņēmi manis dotās krāšņās rotas, manu zeltu un sudrabu, un darināji sev vīrišķā atveidus un maukoji ar tiem.

¹⁸Tu ņēmi izrakstītas drānas, ko uzsegt tiem, tu atdevi tiem manu eļļu un manu kvēpināmo.

¹⁹Un barību, ko es tev devu, smalkos miltus, eļļu un medu, ko es tev devu ēst, tu cēli tiem priekšā par tīkamu smaržu! Tā bija, saka Kungs Dievs.

²⁰Tu ņēmi manus dēlus un meitas, ko man dzemdējusi, un upurēji tiem par ēdamo upuri. Vai tad maukot vien tev bija par maz?!

²¹Tu nokāvi manus dēlus un upurēji tos elkiem!

²²Visā savā preteklībā un maucībā tu pat nepieminēji savas jaunības dienas, kad tu biji plika un nabaga un ķepurojies savās asinīs.

²³Ak, vai tev! Ak, vai! — visa tava ļaunuma dēļ, saka Kungs Dievs.

²⁴Tu sev cēli augstienes un ikvienā līdzenākā vietā taisīji paaugstinājumus.

²⁵Katra ceļa galā tu cēli paaugstinājumus un sagānīji savu skaistumu — kad vien kāds gāja garām, tu atpleti savas kājas un maukoji, cik spēji!

²⁶Tu maukoji ar saviem kaimiņiem ēģiptiešiem, kam branga miesa, un vairoji savu maucību, lai mani sadusmotu.

²⁷Redzi, es izstiepu roku un atņēmu tev pienākošos daļu, un es tevi atdevu tavām ienaidniecēm filistiešu meitām — tās kaunējās par tavu negantību.

²⁸Tad tu maukoji ar asīriešiem, jo biji neapmierināma — tu maukoji, bet arī tie tevi neapmierināja.

²⁹Tu vairoji savu maucību ar kaldiešiem no tirgoņu zemes, bet arī tie tevi neapmierināja.

³⁰Cik zemas tev vēlmes, saka Kungs Dievs, ka tu tā esi darījusi — tu, mauku mauka!

³¹Tu cēli augstienes katra ceļa galā un taisīji paaugstinājumus uz visām ielām, un tu pat nebiji kā citas maukas, jo nicināji samaksu, —

³²laulības pārkāpēja, kas sava vīra vietā pieņem svešos!

³³Jo visām maukām tiek dotas dāvanas, bet tu dod dāvanas saviem mīļākajiem, tu piekukuļo viņus, lai tie nāk pie tevis no visām malām maukot ar tevi.

³⁴Tu ar savu maucību atšķiries no visām citām sievām — neviens nealkst maukot ar tevi, un tad tu maksā, bet tev nemaksā! Tā tu atšķiries!

³⁵Tādēļ tu, mauka, klausies Kunga vārdu!

³⁶Tā saka Kungs Dievs: tādēļ, ka tava kaisle ir izvirdusi un atsedzies tavs kailums, maukojot ar taviem mīļākajiem, un visu tavu pretīgo elku un tavu dēlu asiņu dēļ, ko tu šiem elkiem atdevi, —

³⁷tādēļ, redzi, es sapulcēšu visus tavus mīļākos, gan tos, kas tev vēl tīkami, gan tos, kas tev jau apriebušies. Es tos pulcināšu pret tevi no visām pusēm, un es atsegšu tavu kailumu — lai tie ierauga tavu kailumu!

³⁸Un es tevi tiesāšu par laulības pārkāpšanu un asins izliešanu — es izliešu tava niknuma un dusmības asinis!

³⁹Es tevi atdošu viņiem, un tie nopostīs tavas augstienes un sagāzīs tavas svētnīcas, tie noraus tev drānas un paņems tavas rotas, un tad pametīs tevi galīgi pliku!

⁴⁰Tie sapulcinās pret tevi veselu pulku un nomētās tevi akmeņiem, un tad sacirtīs zobeniem.

⁴¹Tavus namus tie nodedzinās ar uguni, un daudz sievu noraudzīsies, kā tie tev izpilda spriedumu! Es izbeigšu tavu maucību, un maukas algu tu vairs nedāļāsi.

⁴²Tikai tad es rimšos savā niknumā pret tevi un novērsīšu savu greizsirdību, es mitēšos un vairs nedusmošu.

⁴³Tādēļ ka tu pat nepieminēji savas jaunības dienas, bet skumdināji mani ar visām šīm lietām, redzi, es pavērsīšu tavu nodarījumu pret tevi, saka Kungs Dievs, tad tu vairs negudrosi par savām preteklībām!

⁴⁴Redzi, ikviens parunu teicējs par tevi teiks: kāda māte, tāda meita!

⁴⁵Tu esi meita savai mātei, kurai riebās gan pašas vīrs, gan bērni; tu esi māsa savām māsām, kurām riebj viņu vīri un bērni! Jūsu māte ir hetiete un jūsu tēvs — amorietis.

⁴⁶Tava vecākā māsa ir Samarija, kas dzīvo ziemeļos no tevis, un tava jaunākā māsa dzīvo dienvidos — tava māsa Sodoma!

⁴⁷Tu nestaigāji viņu ceļus un nedarīji viņu preteklības — viss, ko tu darīji, bija daudz nešķīstāks!

⁴⁸Kā es esmu dzīvs! — saka Kungs Dievs, ne tava māsa Sodoma, ne viņas meitas tā nav darījušas, kā tu un tavas meitas.

⁴⁹Redzi nu, šī ir tavas māsas Sodomas vaina — lepnība, rijība un pašpaļāvība; tāda bija viņa un viņas meitas, nabagam un cietējam tās vis nepalīdzēja,

⁵⁰bet turēja augstu prātu un darīja preteklības. Es to redzēju un tādēļ tās aizslaucīju!

⁵¹Samarija nav darījusi pat ne pusi no taviem grēkiem, tu esi darījusi daudz vairāk preteklību nekā viņas. Un ar visām šīm tevis darītajām preteklībām tu esi pierādījusi, ka tavas māsas ir par tevi taisnīgākas.

⁵²Tad nu arī nes savu kaunu, jo tu attaisnoji savas māsas ar saviem grēkiem, rīkojoties pretīgāk nekā viņas, — viņas ir taisnīgākas par tevi. Tad nu esi apkaunota un nes savu kaunu, jo tavas māsas ir taisnīgākas.

⁵³Tomēr es atbrīvošu viņas no gūsta — Sodomu un viņas meitas, Samariju un viņas meitas — un tevi kopā ar viņām.

⁵⁴Lai tu nes savu kaunu un esi apkaunota par visu, ko esi darījusi viņām par mierinājumu.

⁵⁵Tava māsa Sodoma un viņas meitas atkal būs tādas kā agrāk, un Samarija un viņas meitas arī būs tādas kā agrāk, un arī tavas meitas būs tādas kā agrāk.

⁵⁶Savas lepnības dienās tu pat nepieminēji savas māsas Sodomas vārdu,

⁵⁷pirms atklājās tavs ļaunums, kā tagad Edoma meitas un visas viņu kaimiņienes, un filistiešu meitas no visas apkārtnes nicina tevi,

⁵⁸bet tev jānes tava negantība un tavas preteklības,” saka Kungs.

⁵⁹Tā saka Kungs Dievs: “Es tev darīšu tāpat, kā tu esi darījusi — tu nonievāji zvērestu, tu lauzi derību!

⁶⁰Es atceros savu derību, ko es noslēdzu ar tevi tavas jaunības dienās — es to nostiprināju uz mūžiem!

⁶¹Tad tu atcerēsies savus nodarījumus un kaunēsies. Tu pieņemsi gan savu vecāko, gan jaunāko māsu, jo es tev tās došu par meitām — bet ne pēc manas derības ar tevi.

⁶²Es nostiprināšu savu derību ar tevi, tad tu zināsi, ka es esmu Kungs!

⁶³Tādēļ atceries un kaunies, un neatdari savu muti aiz kauna, kad es piedošu visu, ko tu esi darījusi!” saka Kungs Dievs.