Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ecehiēla 20 Bible Online

Ecehiēla 20 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ecehiēla 20

¹Septītā gada piektā mēneša desmitajā dienā daži Israēla vecajie nāca iztaujāt Kungu. Viņi nosēdās manā priekšā.

²Kunga vārds nāca pār mani:

³“Cilvēka dēls, runā ar Israēla vecajiem, saki tiem: tā saka Kungs Dievs: vai jūs atnācāt mani iztaujāt?! — Kā es esmu dzīvs! — Nejautājiet man neko, saka Kungs Dievs.

⁴Vai tu tos tiesāsi, vai tiesāsi, cilvēka dēls? Stāsti tiem par viņu tēvu pastrādātajām preteklībām!

⁵Saki tiem: tā saka Kungs Dievs: todien, kad es izvēlējos Israēlu, es zvērēju Jēkaba pēcnācējiem, es tiem atklājos Ēģiptes zemē un tiem zvērēju: es esmu Kungs, jūsu Dievs!

⁶Tajā pašā dienā es zvērēju, ka izvedīšu viņus no Ēģiptes zemes uz zemi, ko esmu tiem izraudzījies, kur plūst piens un medus, — visjaukāko no visām zemēm!

⁷Es sacīju tiem: metiet prom savas riebeklības, savus Ēģiptes elkus, nesagānieties! Es esmu Kungs, jūsu Dievs!

⁸Bet viņi dumpojās pret mani, negribēja klausīt mani, ikviens raudzījās tik uz savu riebeklību, tie nemeta prom Ēģiptes elkus un neatstājās no tiem. Tad es sacīju: es pār tiem izgāzīšu savu niknumu un Ēģiptes zemē izliešu pār tiem savas dusmas.

⁹Bet sava vārda dēļ — lai tautas, kas mīt visapkārt, to negāna, — es viņiem atklājos, izvezdams viņus no Ēģiptes zemes.

¹⁰Es viņus izvedu no Ēģiptes zemes un vadīju viņus tuksnesī.

¹¹Es tiem devu savus likumus un darīju zināmas savas tiesas. Kurš tās ievēros, tas dzīvos!

¹²Es tiem devu arī savu sabatu par zīmi starp mums, lai tie zina, ka es, Kungs, esmu darījis viņus svētus!

¹³Bet tuksnesī Israēla nams dumpoja pret mani. Tie nepildīja manus likumus un atmeta manas tiesas — bet dzīvos vienīgi tas, kurš tās ievēro, — un sabatu tie pilnīgi sagānīja. Tad es teicu: es izliešu pār tiem savu versmi un nobeigšu tos tuksnesī!

¹⁴Bet sava vārda dēļ, lai tautas to negānītu, tautām redzot, es viņus no turienes izvedu,

¹⁵kaut arī tuksnesī tiem biju zvērējis nevest tos uz zemi, kur plūst piens un medus, — visjaukāko no visām zemēm — ,

¹⁶tādēļ ka tie atmeta manas tiesas, nepildīja manus likumus un sagānīja sabatu, no sirds tiekdamies pēc saviem elkiem!

¹⁷Es par tiem apžēlojos un neiznīcināju tos, es nenobeidzu tos tuksnesī!

¹⁸Tuksnesī es teicu viņu dēliem: nepildiet savu tēvu likumus, neievērojiet viņu spriedumus un neapgānieties ar viņu elkiem.

¹⁹Es esmu Kungs, jūsu Dievs! Pildiet manus likumus un ievērojiet manas tiesas — tā dariet!

²⁰Svētiet manu sabatu — tā ir zīme starp mums, lai jūs zinātu, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs!

²¹Bet arī viņu dēli dumpoja pret mani, tie nepildīja manus likumus un neievēroja manas tiesas — bet dzīvos vienīgi tas, kurš tās ievēro, — un sabatu tie sagānīja. Tad es teicu: es izliešu pār tiem savu versmi un nobeigšu tos tuksnesī!

²²Bet no tā es atturējos sava vārda dēļ, lai tautas to negānītu, tautām redzot, es viņus no turienes izvedu,

²³kaut tuksnesī biju zvērējis tos izkaisīt starp tautām un izkliedēt pa visu zemi,

²⁴jo tie nepildīja manas tiesas, bija atmetuši manus likumus un sagānījuši sabatu, tik raudzījās pēc tēvu elkiem!

²⁵Tad es tiem devu likumus, kas nebija labi, un tiesas, kas nedeva dzīvību!

²⁶Es viņus sagānīju ar to, ka liku upurēt pirmdzimtos, es viņus deldēju tādēļ, lai tie zina, ka es esmu Kungs!

²⁷Tādēļ, cilvēka dēls, runā ar Israēla namu un saki: tā saka Kungs Dievs: jau jūsu tēvi mani zaimoja — tie bija man neuzticīgi!

²⁸Es viņus aizvedu uz zemi, ko biju apsolījis dot ar zvērestu, un, kad tie ieraudzīja kādu augstāku pakalnu vai zaļoksnu koku, tad viņi tur upurēja, pienesa kaitinošus upurus, pielabinājās ar smaržas upuriem un lejamiem upuriem!

²⁹Es tiem sacīju: kas ir tā augstiene, kurp jūs ejat? — par augstieni to sauc līdz šai dienai.

³⁰Tādēļ saki Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: vai jūs, tāpat kā jūsu tēvi, apgānīsieties maukodami ar viņu riebeklībām!?

³¹Jūs taču pienesat dāvanas un savus dēlus par uguns upuri, apgānīdamies ar elkiem līdz pat šai dienai! Israēla nams, vai tad jums mani jāiztaujā? Kā es esmu dzīvs! — saka Kungs Dievs, es jums neatbildēšu!

³²Tas, kas jums ienācis prātā, nekad nenotiks! Jūs sakāt: mēs būsim kā tautas, kā dzimtas citās zemēs, kalposim kokam un akmenim!

³³Kā es esmu dzīvs! — saka Kungs Dievs, es valdīšu pār jums ar stipru roku un atvēztu elkoni, niknumu liedams!

³⁴Es jūs izvedīšu no tautām, es jūs sapulcēšu no zemēm, kur esat izkaisīti, — ar stipru roku, atvēztu elkoni, niknumu liedams!

³⁵Es jūs vedīšu tautu tuksnesī, un tur es jūs tiesāšu vaigu vaigā,

³⁶kā Ēģiptes tuksnesī es tiesāju jūsu tēvus, tāpat es jūs tiesāšu! — saka Kungs Dievs.

³⁷Es jūs vadīšu ar rīksti, un es jūs vedīšu ar derības saitēm!

³⁸Es jūs attīrīšu no dumpiniekiem un pārkāpējiem, kas pret mani, — es tos gan izvedīšu no zemes, kur tie mita, bet Israēla zemē tie nenonāks, — tad tie zinās, ka es esmu Kungs!

³⁹Un jūs, Israēla nams, tā saka Kungs Dievs, Israēla nams, ejiet, kalpojiet katrs savam elkam, bet tad vairs neklausieties manī! Manu svēto vārdu vairs neapgāniet ar savām dāvanām un elkiem,

⁴⁰jo manā svētajā kalnā, Israēla visaugstajā kalnā, saka Kungs Dievs, man kalpos viss Israēla nams, visi, kas tajā zemē! Tur es būšu labvēlīgs, es pieņemšu jūsu ziedojumus, pirmo augļu upurus un visu, ko jūs man svētīsiet!

⁴¹Es jūs pieņemšu ar samierinājuma smaržas upuri, es jūs izvedīšu no tām tautām un sapulcināšu no zemēm, kur tikāt izkaisīti, — tad tautas redzēs, ka es esmu svēts!

⁴²Jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es jūs atvedīšu uz Israēla zemi — uz zemi, ko es zvērēju dot jūsu tēviem!

⁴³Tad jūs pieminēsiet savu gājumu un visu, ko esat darījuši, kā esat apgānījušies, un tad jums pašiem riebsies viss ļaunais, ko esat darījuši.

⁴⁴Jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Israēla nams, tā es jums darīšu sava vārda dēļ, nevis jūsu ļauno gaitu un posta darbu dēļ!” saka Kungs Dievs.