Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ecehiēla 23 Bible Online

Ecehiēla 23 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ecehiēla 23

²“Cilvēka dēls: divas sievas, vienas mātes meitas,

³maukoja Ēģiptē — tās maukoja jau kopš savas jaunības! Tur spaidīja viņu krūtis, tur taustīja viņu jaunavīgos pupgalus!

⁴Jaunākās vārds bija Āhola[1], bet vecākās māsas vārds bija Āholība[2]. Es viņas ņēmu par sievām, un viņas man dzemdēja dēlus un meitas: Āhola ir Samarija un Āholība ir Jeruzāleme.

⁵Būdama mana, Āhola maukoja, viņa karsa pēc saviem mīlniekiem, kaimiņiem asīriešiem, —

⁶purpurzilā tērptiem pārvaldniekiem un vietvalžiem, glītiem jaunekļiem un brašiem jātniekiem.

⁷Viņa maukoja ar tiem — ar visiem izcilajiem Asīrijas dēliem un kam vien viņa pieķērās — ar visiem to elkiem tā apgānījās.

⁸Viņa nemitējās maukot ar ēģiptiešiem, kas bija gulējuši ar viņu tās jaunībā, taustījuši tās jaunavīgās krūtis un kaislē maukojuši!

⁹Tādēļ es to atdevu viņas mīlniekiem, Asīrijas dēliem, kam viņa bija pieķērusies.

¹⁰Tie viņu izģērba pliku, atņēma tai dēlus un meitas, bet pašu nokāva ar zobenu. Viņas vārds kļuva sievām par palamu, un sods bija izpildīts.

¹¹Viņas māsa Āholība to redzēja, bet tā palaidās izvirtībā vēl vairāk par viņu un maukoja vēl vairāk nekā māsa.

¹²Tā pieķērās Asīrijas dēliem — grezni tērptiem pārvaldniekiem un vietvalžiem, kas turpat kaimiņos, jātniekiem un glītiem jaunekļiem.

¹³Es redzēju, ka arī viņa ir apgānījusies, ka tās abas ir vienādas!

¹⁴Tomēr šī mauko vēl vairāk! Kad viņa ieraudzīja mūrī iegrebtus kaldiešiem līdzīgus vīrus, kas izkrāsoti sarkani,

¹⁵kam josta ap gurniem, kam garenas cepures, kas visi līdzīgi virsniekiem, gluži kā Bābeles dēli Kaldejā, savā dzimtajā zemē,

¹⁶tiklīdz tā ieraudzīja tos, viņa tos iemīlēja un sūtīja pie tiem uz Kaldeju vēstnešus.

¹⁷Tad Bābeles dēli kāpa viņas mīlas gultā un apgānīja viņu ar savu maucību, un viņa apgānījās ar tiem, bet tad viņai tie apriebās.

¹⁸Kad viņa tik atklāti bija maukojusi un atsegusi savu kailumu, tad arī man viņa apriebās, tāpat kā viņas māsa man jau bija apnikusi!

¹⁹Bet viņa maukoja arvien vairāk, atcerējusies savas jaunības dienas, kad bija maukojusi Ēģiptē.

²⁰Viņa pieķērās saviem mīlniekiem, kam rīks kā ēzeļiem, kas šļāc sēklu kā zirgi!

²¹Tu kāroji pēc savas jaunības izvirtības, kad ēģiptieši spaidīja tavas jaunavīgās krūtis!

²²Tādēļ, Āholība, tā saka Kungs Dievs: redzi, es sakūdīšu pret tevi tavus mīlniekus, ko tu vairs negribi, un no visām pusēm es tos vedīšu pret tevi —

²³Bābeles dēlus, visus kaldiešus, un tos, kas Pekodā, Šoā un Koā, un kopā ar tiem visus Asīrijas dēlus — glītos jaunekļus, pārvaldniekus, vietvalžus, slavenos virsniekus un visus jātniekus!

²⁴Pret tevi nāks ļaužu pulki ar ratiem un pajūgiem. Tiem būs gan lieli, gan mazi vairogi un bruņucepures, tie lenks tevi no visām pusēm! Es tiem likšu tiesāt, un tie tiesās tevi pēc saviem likumiem.

²⁵Mana versme nāks pār tevi, tad tie tev ķersies klāt dusmās — nocirtīs degunu un ausis! Tie, kas atliks, no zobena kritīs, dēlus un meitas tev atņems — kas paliks pāri, to uguns aprīs!

²⁶Drānas tev novilks un ņems skaistās rotas.

²⁷Tā es izbeigšu tavu izvirtību un Ēģiptes maucību, tu vairs neglūnēsi un nepieminēsi ēģiptiešus.

²⁸Tā saka Kungs Dievs: es tevi atdošu tiem, kas tevi ienīst, tiem, kas tev apriebušies!

²⁹Naidā tie ņems visu tavu mantu un pametīs galīgi pliku — atklāsies tavs maukas kailums, tava izvirtība un maucība!

³⁰Tā būs ar tevi! Tu maukoji, tāpat kā citas tautas, tu apgānījies ar viņu elkiem,

³¹tu staigāji savas māsas ceļu, tādēļ es devu tev viņas kausu!

³²Tā saka Kungs Dievs: tu dzersi savas māsas kausu, kausu, kas liels un dziļš! — tas kā nievas un zaimi — daudz tajā liets!

³³To piepildīs ar iznīcību un sērām! Šausmu un posta kauss, tavas māsas Samarijas kauss!

³⁴Un tu to dzersi, līdz tas sauss! Tad lauskās sasitīsi un plosīsi savas krūtis! — Jo es, Kungs Dievs, esmu runājis!

³⁵Tā saka Kungs Dievs: tu mani esi aizmirsusi un pametusi — ciet nu par savu izvirtību un maucību!”

³⁶Kungs man sacīja: “Cilvēka dēls, vai tiesāsi Āholu un Āholību? Atgādini tām viņu preteklības —

³⁷laulību tās pārkāpušas, rokas tām aptraipītas asinīm, ar saviem elkiem tās pārkāpj laulību, un dēlus, kurus man dzemdējušas, tās atdod elkiem par barību!

³⁸Un vēl ko tās darījušas — apgānījušas manu svēto vietu un aptraipījušas manu sabatu!

³⁹Noslepkavojušas bērnus savu elku dēļ, tajā pašā dienā tās nāca sagānīt manu svētvietu, redzi, tā viņas darīja manā namā!

⁴⁰Un no tālienes tās ir aicinājušas vīrus — sūtņi ir izsūtīti, un redzi — tie nāk! Nu tu mazgājies, krāsoji acis un greznojies rotām,

⁴¹tu nosēdies smalkā sēdeklī — tev priekšā klāts galds, uz tā tu liec manu vīraku un manu eļļu!

⁴²Bezbēdīgā pūļa kņada tīksmina viņu — sābieši atveduši no tuksneša pulka vīru, tie viņai aplika rokassprādzes un galvā lika krāšņus vainagus.

⁴³Es sacīju: viņa ir novalkāta no laulības pārkāpšanas — lai nu tie mauko ar viņu, jo viņa ir mauka!

⁴⁴Un tie ar viņu gulēja, kā jau guļ ar mauku, — tā viņi gulēja ar Āholu un Āholību, šīm izvirtušajām sievām.

⁴⁵Gan taisnīgie tiesās viņas par laulības pārkāpšanu un asins izliešanu, jo viņas ir laulības pārkāpējas, asinis līp tām pie rokām!

⁴⁶Tādēļ tā saka Kungs Dievs: sasauc pret viņām sapulci un nodod tās iznīcībai un izlaupīšanai.

⁴⁷Lai sapulce tās nomētā akmeņiem un sakapā zobeniem. Lai tām nokauj dēlus un meitas un namus nosvilina ar uguni.

⁴⁸Es izdeldēšu no zemes izvirtību, un viņas kļūs par brīdinājumu visām sievām, lai tās negrēkotu kā jūs.

⁴⁹Jūsu izvirtība nāks pār jums, un grēks paliks pār jums jūsu elku dēļ, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs Dievs!”