Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ecehiēla 37 Bible Online

Ecehiēla 37 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ecehiēla 37

¹Kunga roka bija pār mani, un es tiku nests Kunga Garā un nonācu kādā ielejā, kas bija pilna kauliem.

²Viņš mani vadāja ap tiem — redzi, ielejā to bija varen daudz un visi galīgi izkaltuši!

³Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, vai šie kauli var atdzīvoties?” Es teicu: “Kungs Dievs, tu zini pats!”

⁴Viņš man sacīja: “Pravieto šiem kauliem, saki tiem: jūs, izkaltušie kauli, klausieties Kunga vārdu!

⁵Kungs Dievs šiem kauliem saka tā: redzi, es iedvesīšu jums garu, un jūs atdzīvosieties!

⁶Es jums uzvilkšu dzīslas un apaudzēšu jūs ar miesu, es pārklāšu jūs ar ādu, un es jums došu garu, un jūs atdzīvosieties — tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs!”

⁷Es pravietoju, kā man pavēlēts. Kad es pravietoju, sākās troksnis — redzi, kauli sakustējās un tuvojās viens otram,

⁸un es paraudzījos, un redzi — tie pārklājās dzīslām un miesu un apvilkās ar ādu, bet gara tajos nebija!

⁹Viņš man sacīja: “Pravieto garam! Pravieto, cilvēka dēls, un saki garam: tā saka Kungs Dievs: nāc, gars, no četriem vējiem un pūt pār nokautajiem, lai tie atdzīvojas!”

¹⁰Un es pravietoju, kā man pavēlēts. Tad pār tiem nāca gars, tie kļuva dzīvi un nostājās uz kājām — varen liels pulks!

¹¹Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, šie kauli ir viss Israēla nams, kas saka: mūsu kauli ir izkaltuši, mūsu cerība zudusi, un mēs esam pagalam!

¹²Tādēļ pravieto un saki tiem: tā saka Kungs Dievs: redzi, es atvēršu jūsu kapus, un es jūs, savus ļaudis, uzcelšu no kapiem un vedīšu uz Israēla zemi!

¹³Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es atvēršu jūsu kapus un uzcelšu jūs, mani ļaudis, no kapiem.

¹⁴Es jums došu savu Garu, un jūs atdzīvosieties, un es jums došu atelpu jūsu zemē! Tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! Es to esmu teicis, un es to darīšu!” saka Kungs.

¹⁵Kunga vārds nāca pār mani:

¹⁶“Cilvēka dēls, ņem koka spieķi un raksti uz tā Jūdai un Israēla dēliem, kas tai piepulcējušies. Tad ņem otru spieķi un raksti uz tā Jāzepam, Efraimam un visai Israēla saimei, kas tiem piepulcējušies.

¹⁷Tad saliec tos kopā, lai tev rokā būtu itin kā viens spieķis.

¹⁸Kad tavi tautas brāļi jautās: vai tu mums nepateiksi, kas tas ir? —

¹⁹tad saki tiem: tā saka Kungs Dievs: es ņemšu Jāzepa spieķi, kas Efraima rokā, un pievienošu Israēla ciltīm, un tās pievienošu Jūdas spieķim. Es tās darīšu par vienu spieķi savā rokā!

²⁰Lai tie redz spieķus, kas tev rokā, uz kuriem tu rakstīji.

²¹Tad saki tiem: tā saka Kungs Dievs: es ņemšu Israēla dēlus no visām tautām, kur tie izklīduši, un sapulcināšu tos no visām pusēm, es tos vedīšu uz viņu zemi!

²²Es tos darīšu par vienu tautu vienā zemē, Israēla kalnos, un pār tiem visiem valdīs viens ķēniņš! Nebūs vairs divu tautu, un tie vairs nesašķelsies divās valstīs!

²³Tie vairs neaptraipīsies nedz ar elkiem, nedz preteklībām, nedz pārkāpumiem, un es tos paglābšu no atkrišanas un šķīstīšu — viņi būs mani ļaudis, un es būšu viņu Dievs!

²⁴Mans kalps Dāvids būs viņu ķēniņš, un tiem visiem būs viens gans! Tie sekos manām tiesām, turēs manus likumus un pildīs tos!

²⁵Tie dzīvos zemē, ko es devu savam kalpam Jēkabam — tur, kur dzīvoja viņu tēvi, mūžam dzīvos viņi, viņu dēli un dēlu dēli, un mans kalps Dāvids būs viņu valdnieks mūžīgi!

²⁶Es ar tiem noslēgšu miera derību, tā būs mūžīga derība! Es tiem likšu vairoties, un mana svētvieta būs viņu vidū mūžīgi!

²⁷Mans mājoklis būs pie tiem, es būšu viņu Dievs, un viņi būs mani ļaudis!

²⁸Tad tautas zinās, ka es esmu Kungs, kas svētī Israēlu, — mana svētvieta būs viņu vidū mūžīgi!”