Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ecehiēla 46 Bible Online

Ecehiēla 46 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ecehiēla 46

¹Tā saka Kungs Dievs: iekšpagalma vārti, kas pret austrumiem, lai sešas darba dienas stāv aizvērti, bet sabatā un jauna mēness dienās tiem jābūt atvērtiem.

²Valdniekam jāienāk pa lieveņa vārtiem un jānostājas pie vārtu stabiem. Priesteri lai upurē viņa sadedzināmo un miera upuri, viņš pats lai zemojas pie vārtu sliekšņa un tad iet ārā, bet vārtus lai neaizver līdz vakaram.

³Sabatos un jaunā mēnesī ļaudis lai vārtos zemojas Kungam.

⁴Sadedzināmais upuris, ko valdnieks sabatos upurē Kungam, ir: seši jēri un auns bez vainas

⁵un viena ēfa labības dāvanas pie auna, bet pie jēriem labības dāvana lai ir tāda, cik grib, un viens hīns eļļas pie ēfas.

⁶Jauna mēness dienā jādod jauns vērsis bez vainas, seši jēri un auns bez vainas,

⁷un lai dod labības dāvanu — vienu ēfu miltu pie vērša un vienu ēfu pie auna, bet pie jēriem — cik var un vēl vienu hīnu eļļas pie ēfas.

⁸Valdniekam jānāk pa lieveņa vārtiem un jāaiziet pa to pašu ceļu.

⁹Kad noteiktajos svētkos ļaudis nāk pie Kunga, tad tiem, kuri ienāk pa Ziemeļu vārtiem zemoties, jāiziet ārā pa Dienvidu vārtiem, un tiem, kuri ienāk pa Dienvidu vārtiem, jāiziet pa Ziemeļu vārtiem. Neviens lai neiet ārā pa tiem vārtiem, pa kuriem ienācis, bet pa pretējiem vārtiem.

¹⁰Lai valdnieks iet ar tiem reizē, un, kad tie iet ārā, lai arī viņš iet ārā.

¹¹Svētkos un noteiktajās sanāksmēs labības dāvana lai ir viena ēfa miltu pie vērša un viena ēfa pie auna, pie jēriem — cik grib, un hīns eļļas pie ēfas.

¹²Ja valdnieks labprātīgi pienes sadedzināmo vai miera upuri Kungam, tad lai viņš atver Austrumu vārtus un upurē sadedzināmo un miera upuri, kā viņš to dara sabata dienās. Kad viņš iet prom, lai aizver vārtus aiz sevis.

¹³Viņam katru dienu — ik rītu — jāupurē par sadedzināmo upuri Kungam gadu vecs jērs bez vainas,

¹⁴un ik rītu viņam jāpienes labības dāvana Kungam — sestdaļa ēfas miltu un trešdaļa hīna eļļas, ar ko aplaistīt miltus. Tas ir mūžīgs un neatceļams likums!

¹⁵Ik rītu upurim jāpienes jērs, labības dāvana un eļļa.

¹⁶Tā saka Kungs Dievs: ja valdnieks kādam no saviem dēliem dod dāvanu, tad tā lai paliek viņa dēlam par mantojumu,

¹⁷bet, ja valdnieks dāvanu dod kādam no saviem vergiem, tad lai tā viņam ir īpašumā līdz brīvlaišanas gadam, pēc tam lai dod atpakaļ valdniekam, jo viņa īpašums drīkst piederēt viņa dēliem.

¹⁸Valdnieks lai neņem neko no ļaužu īpašuma, lai neatņem tiem viņu mantojumu. Saviem dēliem lai viņš dod mantojumu no sava īpašuma — maniem ļaudīm lai neatņem viņu mantojumu!”

¹⁹Pa ieeju, kas blakus Ziemeļu vārtiem, viņš mani ieveda priesteru svētajās istabās un rādīja man kādu vietu rietumu galā,

²⁰un teica man: “Šī ir tā vieta, kur priesteri vārīs vainas un grēka upura gaļu un ceps labības dāvanu — lai to nenes ārējā pagalmā un nesvēta ar to ļaudis.”

²¹Viņš mani izveda ārējā pagalmā un veda mani uz visiem četriem pagalma stūriem, un redzi — katrā pagalma stūrī bija vēl viens pagalms.

²²Četros pagalma stūros bija noslēgti pagalmi, četrdesmit olekšu gari un trīsdesmit plati, visi četri stūra pagalmi bija viena lieluma.

²³Visiem četriem visapkārt bija akmens sēta, un visapkārt sētai bija vietas pavardiem.

²⁴Viņš man teica: “Šie ir pavardu nami, kur tempļa kalpotājiem vārīt tautas kaujamos upurus.”