Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ecehiēla 47 Bible Online

Ecehiēla 47 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ecehiēla 47

¹Tad viņš mani aizveda atpakaļ pie tempļa durvīm: redzi, no tempļa sliekšņa apakšas tek ūdens! — tas ir tempļa austrumu pusē, jo tempļa priekšpuse ir pret austrumiem. Ūdens tek lejup gar tempļa dienvidu sienu, dienvidos no altāra.

²Viņš izveda mani ārā pa Ziemeļu vārtiem un pa ārpusi veda pie ārējiem vārtiem, kas austrumos. Un redzi — ūdens rasoja no dienvidu puses!

³Vīrs ar mērauklu rokā gāja uz austrumu pusi, nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist cauri — ūdens man bija līdz potītēm.

⁴Viņš atkal nomērīja tūkstoti un lika man brist cauri — ūdens man bija līdz ceļiem. Vēlreiz viņš nomērīja tūkstoti un lika man brist cauri — ūdens man bija līdz gurniem.

⁵Atkal viņš nomērīja tūkstoti — nu tā ir upe! Es tai nevarēju pārbrist, un ūdens vēl ceļas — tā ir upe, kur jāpeld, tai nevar pārbrist!

⁶Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, redzēji!?” Tad viņš veda mani atpakaļ gar upes krastu.

⁷Es nācu, un redzi — upes abos krastos milzum daudz koku!

⁸Viņš man sacīja: “Šis ūdens plūst uz austrumu pusi, traucas lejup caur klajumu un ietek jūrā. Kad tas ieplūst jūrā, tad ūdeņi ir dziedināti!

⁹Tad dzīvos visi, kas kust, kur vien šī upe tek, arī zivju būs ļoti daudz, jo, kur vien šis ūdens plūdīs, visi būs dziedināti! Visur, kur upe plūdīs, būs dzīvība!

¹⁰Zvejnieki pie tās stāvēs no Ēn-Gedī līdz Ēn-Eglaimai — tur būs, kur tīklus mest. Tur zivju būs tik daudz kā Lielajā jūrā!

¹¹Tik dīķi un dumbrāji netiks dziedināti, lai būtu, kur ņemt sāli.

¹²Upes abos krastos augs dažādi augļu koki — lapas tiem nevītīs, tiem netrūks augļu, ik mēnesi tie dos jaunu ražu, jo tie veldzēsies no svētvietas! To augļi būs ēšanai un lapas dziedināšanai!”

¹³Tā saka Kungs Dievs: “Šīs ir robežas, kā jums dalīt zemi īpašumā starp divpadsmit Israēla ciltīm — Jāzepam divas daļas! —

¹⁴tā jums jāsadala vienādās daļās, es paceltu roku zvērēju par to, ka došu to jūsu tēviem. Šī zeme jums piešķirta mantojumā.

¹⁵Šādas ir zemes robežas: ziemeļu pusē no Lielās jūras caur Hetlonu virzienā uz Cedādu,

¹⁶Hamātu, Bērotu, Sibraimu, kas starp Damasku un Hamātu, un līdz Hācer-Tīkonai, kas blakus Haurānai.

¹⁷Tad robeža iet no jūras uz Hacar-Ēnānu gar Damaskas robežu un ziemeļos gar Hamātas ziemeļu pusi. Tā ir ziemeļu robeža.

¹⁸Austrumu robeža sniedzas starp Haurānu un Damasku, Gileādu un Israēla zemi gar Jardānu uz Austrumu jūru līdz Tamārai. Tā ir austrumu robeža.

¹⁹Dienvidu robeža ir no Tamāras līdz Kādēšas Merībai un tad gar ieleju līdz Lielajai jūrai. Tā ir dienvidu robeža.

²⁰Rietumu pusē robeža ir Lielā jūra, līdz ieejai Hamātā. Tā ir rietumu puse.

²¹Sadaliet šo zemi Israēla ciltīm.

²²Piešķiriet to mantojumā gan sev, gan svešiniekiem, kas dzīvo pie jums un dzemdējuši bērnus, lai tie jums ir kā Israēla dēli — piešķiriet tiem mantojumu pie Israēla ciltīm!

²³Pie kuras cilts svešinieks dzīvo, tur dodiet tam mantojumu,” saka Kungs Dievs.