Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Daniēla 10 Bible Online

Daniēla 10 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Daniēla 10

¹Persijas ķēniņa Kīra trešajā valdīšanas gadā Daniēlam, kuru sauca arī par Bēltšacaru, tika atklāts vārds, un šis vārds bija patiesība — būs liels karš. Viņš saprata vārdu, un saprašana viņam nāca parādībā.

²“Tad es, Daniēls, sēroju trīs nedēļas.

³Es neēdu neko gardu, vīnam un gaļai pat nepieskāros, ar smaržu eļļu neziedos, līdz pagāja trīs nedēļas.

⁴Pirmā mēneša divdesmit ceturtajā dienā es atrados pie lielās upes Hidekelas[2],

⁵es skatījos, un redzi — kāds vīrs, tērpies linu drānās un apjozies ar tīra zelta jostu.

⁶Viņa miesa bija kā no zeltaina topāza, viņa seja mirdzēja kā zibens, un viņa acis kā uguns lāpas, viņa rokas un kājas spīdēja kā spodrināts varš, un balss viņam — kā ļaužu pūlim.

⁷Es, Daniēls, vienīgais redzēju šo parādību. Tie, kas bija ar mani, neko neredzēja, bet viņiem uznāca tik trakas bailes, ka tie bēga un paslēpās.

⁸Es paliku viens un skatīju šo vareno parādību. Man zuda spēki, man noplaka spars, un es biju pilnīgi bez spēka.

⁹Tad es dzirdēju viņu runājam, un, dzirdot viņa balsi, es kritu dziļā miegā — ar seju pie zemes.

¹⁰Un, redzi, man pieskaras kāda roka! — man sāka drebēt rokas un ceļi.

¹¹Viņš teica: “Godātais Daniēl, apdomā, ko tev teikšu, un celies augšā, jo es esmu sūtīts pie tevis.” Kad viņš man to bija pateicis, es drebēdams cēlos augšā.

¹²Viņš teica: “Nebīsties, Daniēl! Kopš pirmās dienas, kad tu nodevies ar prātu to saprast un zemojies savam Dievam, tavi vārdi tika uzklausīti, un tādēļ es nācu pie tevis,

¹³bet divdesmit vienu dienu mani aizkavēja Persijas valsts varenais. Tad Mihaēls, viens no galvenajiem varenajiem, nāca man palīgā — ko es kavējos Persijas valstī.

¹⁴Es atsteidzos tev paziņot, kas nākamā laikā notiks ar taviem ļaudīm, jo šī parādība ir par nākamo laiku.”

¹⁵Kad viņš man to pateica, es nodūru acis un klusēju.

¹⁶Tad šis, kurš bija līdzīgs cilvēka dēliem, pieskārās manām lūpām, un es atvēru muti un varēju runāt. Es sacīju tam, kurš stāvēja man priekšā: “Mans kungs, parādības brīdī mani pārņēma sāpes un es biju pilnīgi bez spēka —

¹⁷kā lai nu es, mana kunga kalps, spēju runāt ar savu kungu? Es esmu bez spēka un bez elpas!”

¹⁸Tad cilvēkam līdzīgais vēlreiz man pieskārās un stiprināja mani.

¹⁹Viņš teica: “Nebīsties, godātais! Tev lai miers! Esi stiprs, pavisam stiprs!” Kamēr viņš ar mani runāja, es kļuvu arvien stiprāks un teicu: “Mans kungs, runā, jo tu mani stiprināji!”

²⁰Viņš teica: “Vai tu zini, kādēļ es atnācu pie tevis? Drīz es atgriezīšos cīnīties ar Persijas valsts vareno, un, kad būšu projām, atnāks joniešu varenais,

²¹bet es tev stāstīšu, kas rakstīts Patiesības grāmatā. Un nav neviena, kas mani stiprina pret šiem, kā vien Mihaēls, jūsu varenais.