Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 4. Mozus 16 Bible Online

4. Mozus 16 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

4. Mozus 16

¹Tad cēlās Korahs, Jichāra dēls, Kehāta dēls, Levī dēls un Rūbena dēli — Dātāns un Abīrāms, Elīāba dēli, un Ons, Peleta dēls,

²tie cēlās pret Mozu kopā ar vīriem no Israēla dēliem — divi simti piecdesmit sapulces ievēlētiem vadoņiem, vīriem ar vārdu!

³Tie sadevās kopā pret Mozu un Āronu un teica tiem: “Gana jums! Svēta ir visa sapulce, jo tajā ir Kungs! Kādēļ jūs sakāt, ka esat lielāki par Kunga pulku?!”

⁴Kad Mozus to dzirdēja, viņš krita uz sava vaiga

⁵un runāja uz Korahu un viņa pulku, sacīdams: “Rīt Kungs parādīs, kurš pieder viņam un kurš ir svēts, — tam viņš liks sev tuvoties. Tam, ko viņš izvēlēsies, viņš liks sev tuvoties!

⁶Dariet tā — ņemiet kvēpināmos traukus, tu, Korah, un viss tavs pulks!

⁷Rīt iededziet tajos uguni un lieciet tur kvēpināmās smaržzāles Kunga priekšā — tas, kuru Kungs izvēlēsies, būs svēts! Gana jums, Levī dēli!”

⁸Mozus sacīja Koraham: “Klausieties nu, Levī dēli!

⁹Vai jums maz, ka Israēla Dievs ir nošķīris jūs no visas Israēla dēlu sapulces, tuvinādams jūs sev, lai jūs kalpotu Kunga Mājoklī, lai stātos sapulces priekšā un kalpotu tiem?!

¹⁰Viņš sev ir pietuvinājis tevi un visus tavus brāļus, Levī dēlus, un jūs vēl prasāt arī priesterību?!

¹¹Tādēļ tu kopā ar visu savu pulku esi sapulcējies pret Kungu! Kas tad jums Ārons, ka jūs kurnat pret viņu?!”

¹²Un Mozus lika saukt Dātānu un Abīrāmu, Elīāba dēlus, bet tie teica: “Mēs nenāksim!

¹³Vai maz, ka tu mūs izvedi no zemes, kur plūst piens un medus, lai nonāvētu tuksnesī, — tu vēl gribi valdīt pār mums kā augstmanis?!

¹⁴Tu taču neesi mūs atvedis uz zemi, kur piens un medus plūst, neesi devis mums laukus un vīnadārzus! Nu tu gribi izdurt mums acis?! Mēs nenāksim!”

¹⁵Tad Mozus jo stipri iesvilās un teica Kungam: “Nepieskaries viņu labības dāvanai! Pat ne ēzeli no viņiem es neesmu ņēmis, un nevienam no viņiem es neesmu darījis ļaunu!”

¹⁶Un Mozus teica Koraham: “Esi rīt Kunga priekšā kopā ar savu pulku — tu, viņi un Ārons! Rīt!

¹⁷Ņemiet katrs savu kvēpināmo trauku, lieciet tajā kvēpināmās smaržzāles un pienesiet Kungam! Katrs lai nāk ar savu kvēpināmo trauku — divi simti piecdesmit kvēpināmie trauki, un tu un Ārons — katrs ar savu kvēpināmo trauku!”

¹⁸Un katrs ņēma savu kvēpināmo trauku, iededza tajā uguni, ielika kvēpināmās smaržzāles — viņi visi stājās Saiešanas telts durvīs un tāpat arī Mozus un Ārons.

¹⁹Un Korahs pulcināja pret viņiem visu sapulci pie Saiešanas telts durvīm, un visai sapulcei parādījās Kunga godība.

²⁰Un Kungs sacīja Mozum un Āronam:

²¹“Nošķirieties no šīs sapulces, un es tos aprīšu vienā mirklī!”

²²Viņi krita uz sava vaiga un sacīja: “Dievs, ikvienas miesas gara Dievs! Tikai viens cilvēks grēkojis, vai tad tu dusmosies uz visu sapulci?”

²³Un Kungs sacīja Mozum:

²⁴“Runā uz šo sapulci: uz visām pusēm atkāpieties no Koraha, Dātāna un Abīrāma mājokļiem!”

²⁵Tad Mozus devās pie Dātāna un Abīrāma, un viņam pakaļ gāja Israēla vecajie.

²⁶Un viņš runāja uz sapulci, sacīdams: “Ejiet jel nost no šo ļauno vīru telts un nepieskarieties nekam, kas pieder viņiem, ka jūs netiekat aizrauti līdzi viņu grēkiem!”

²⁷Un tie atkāpās no Koraha, Dātāna un Abīrāma mājokļiem, un Dātāns un Abīrāms iznāca un nostājās savu telšu durvīs kopā ar savām sievām, dēliem un mazajiem.

²⁸Un Mozus teica: “Nu jūs zināsiet, ka Kungs mani ir sūtījis visu šo darīt un tas nenāk no manis paša.

²⁹Ja šie vīri nomirs tādā pašā nāvē kā visi cilvēki un viņus piemeklēs visu cilvēku liktenis, tad ne Kungs mani ir sūtījis!

³⁰Bet, ja Kungs radīs brīnumu un zeme atpletīs muti un aprīs viņus un visu, kas viņiem, un tie dzīvi noies šeolā, tad jūs zināsiet, ka šie vīri ir zaimojuši Kungu!”

³¹Un, kad viņš beidza runāt šos vārdus, zem tiem pāršķēlās zeme!

³²Zeme atpleta muti un aprija viņus, viņu namus un visus ļaudis, kas bija pie Koraha, un visu viņu mantību.

³³Un tie dzīvi nogāja šeolā ar visu, kas tiem bija, zeme viņus apklāja, un tie aizgāja bojā sapulcē.

³⁴Tiem brēcot, viss Israēls, kas bija tiem apkārt, bēga un teica: “Ka zeme arī mūs neaprij!”

³⁵Kunga uguns nāca un aprija divi simti piecdesmit vīru, kas bija pienesuši kvēpināmās smaržzāles.