Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 4. Mozus 23 Bible Online

4. Mozus 23 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

4. Mozus 23

¹Bileāms teica Bālākam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un nogādā man šeit septiņus vēršus un septiņus aunus.”

²Bālāks darīja, kā Bileāms teica. Bālāks un Bileāms upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam.

³Un Bileāms teica Bālākam: “Nostājies pie sava sadedzināmā upura, un es iešu — varbūt tuvosies Kungs, panāksies man pretī, un, ko viņš man rādīs, to es tev teikšu.” Un viņš devās uz pašu virsotni.

⁴Tad Dievs tuvojās Bileāmam, un Bileāms viņam teica: “Es uzcēlu septiņus altārus un katrā altārī upurēju vērsi un aunu!”

⁵Un Kungs lika Bileāmam mutē vārdu un teica: “Atgriezies pie Bālāka un saki šo!”

⁶Un viņš gāja pie viņa atpakaļ, un, redzi, tas kopā ar visiem Moāba augstmaņiem bija nostājies pie sava sadedzināmā upura.

⁷Tad viņš līdzībā sāka teikt: “No Arāmas Bālāks mani atveda, Moāba ķēniņš — no austrumu kalniem: nāc, nolādi man Jēkabu, nāc, liec lāstu Israēlam, —

⁸bet kā lai nolādu, ko Dievs nav lādējis, kā lai uzlieku lāstu tam, kam Dievs nav uzlicis?!

⁹No klinšu virsotnēm es tos redzu, no augstienēm es tos salūkoju — re, tā ir tauta, kas viena mīt, pie tautām nav pieskaitīta!

¹⁰Kas saskaitīs Jēkabu — kā putekļi! — un to, cik daudz Israēla vien ceturtdaļā?! Lai mirst mana dvēsele taisnā nāvi, lai mans gals tāds kā viņam!”

¹¹Un Bālāks teica Bileāmam: “Ko tu man nodarīji?! Es tevi atvedu, lai tu uzliktu lāstu maniem ienaidniekiem, bet, redzi, tu viņus svētīdams svētīji!”

¹²Bet viņš atbildēja un teica: “Vai ne to, ko Kungs liek man mutē, man jārauga runāt?”

¹³Un Bālāks viņam teica: “Nāc jel kopā ar mani uz citu vietu, arī no turienes tu tos varēsi redzēt — redzēsi gan tikai tos, kas tuvāk, visus neredzēsi, — un nolādi tos man no turienes!”

¹⁴Un viņš aizveda to uz Cofīmas laukiem, uz Pisgas virsotni, uzcēla septiņus altārus un upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam.

¹⁵Tad Bileāms teica Bālākam: “Nostājies šeit pie sava sadedzināmā upura, kamēr es tur tikšos.”

¹⁶Un Kungs tuvojās Bileāmam, lika viņam mutē vārdu un teica: “Atgriezies pie Bālāka un saki šo!”

¹⁷Un viņš gāja atpakaļ pie tā, un, redzi, tas kopā ar Moāba augstmaņiem bija nostājies pie sava sadedzināmā upura. Bālāks viņam jautāja: “Ko Kungs sacīja?”

¹⁸Tad viņš līdzībā sāka teikt: “Celies, Bālāk, un klausies, klausies manī, Ciporas dēls!

¹⁹Dievs nav cilvēks, ka melos, nav cilvēka dēls, kam paliek žēl! Vai tad viņš runā un nedara, vai sola un nepilda?

²⁰Redzi, man lika svētīt, viņš svētīja, un es atsaukt nevaru!

²¹Viņš vainas Jēkabam nemanīja, trūkuma Israēlā neredzēja! Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu, un viņš ir līksms par savu Ķēniņu!

²²Dievs viņus ved no Ēģiptes, kā meža vērši tie viņam!

²³Nav pesteļošanas Jēkabā, nav pareģošanas Israēlā! Nāks laiks, tad par Jēkabu teiks un par Israēlu: to Dievs darījis!

²⁴Re, tā tauta kā lauvene ceļas, kā lauva slienas! Negulst, līdz neaprij saplosīto un nokauto asinis neizdzer!”

²⁵Un Bālāks teica Bileāmam: “Ja tu tos lādēt nenolādi, tad arī svētīt nesvētī tos!”

²⁶Bileāms atbildēja un teica Bālākam: “Vai tad es tev neteicu: man ir jādara viss, ko teiks Kungs!”

²⁷Un Bālāks teica Bileāmam: “Nāc jel, dosimies uz citu vietu, varbūt tas Dievam šķitīs pareizāk un tu varēsi tos nolādēt no turienes.”

²⁸Tad Bālāks uzveda Bileāmu Peora virsotnē, kas slejas pār tuksneša klaju.

²⁹Un Bileāms teica Bālākam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un nogādā man šeit septiņus vēršus un septiņus aunus.”

³⁰Bālāks darīja, kā Bileāms teica, un upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam.