Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 4. Mozus 31 Bible Online

4. Mozus 31 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

4. Mozus 31

²“Riebtin atrieb Israēla dēlus midjāniešiem! Pēc tam tu tiksi piepulcināts savai tautai.”

³Un Mozus sacīja tautai: “Bruņojiet vīrus karam, ka tie dotos pret Midjānu — nest Midjānam Kunga atriebību.

⁴Pa tūkstotim no cilts! Pa tūkstotim no cilts sūti tos karā no visām Israēla ciltīm!”

⁵Un no Israēla tūkstošiem tika norīkoti pa tūkstotim no katras cilts — divpadsmit tūkstoši karam bruņotu vīru.

⁶Un Mozus sūtīja viņus karā pa tūkstotim no katras cilts — viņus un tiem līdzi Pinhāsu, priestera Elāzāra dēlu, un tam bija visi svētie trauki un sasaucamās taures.

⁷Un viņi karoja pret Midjānu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis, un nokāva visus vīrus.

⁸Kopā ar tiem viņi nokāva Midjāna ķēniņus — Evī, Rekemu, Cūru, Hūru un Rebu, piecus midjāniešu ķēniņus, un viņi nokāva ar zobenu Bileāmu, Beora dēlu.

⁹Un Israēla dēli sagūstīja midjāniešu sievas un to bērnus, visus viņu lopus un ganāmpulkus, tie nolaupīja visu viņu mantu.

¹⁰Tie nodedzināja ar uguni visas viņu pilsētas, kur vien tie mita, un viņu apmetnes.

¹¹Tie ņēma visu guvumu un laupījumu — gan cilvēkus, gan lopus —

¹²un veda tos pie Mozus, priestera Elāzāra un Israēla dēlu sapulces — gūstekņus, guvumu un laupījumu tie aizgādāja uz savu nometni Moāba klajumos, kas pie Jardānas iepretī Jērikai.

¹³Un Mozus, priesteris Elāzārs un visi sapulces vadoņi iznāca no nometnes tiem pretī.

¹⁴Mozus sadusmojās uz karaspēka pavēlniekiem — virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, kas bija pārnākuši no kara.

¹⁵Mozus tiem teica: “Kāpēc jūs atstājāt dzīvas visas sievas?

¹⁶Redzi, viņas pierunāja Israēla dēlus, kā teicis Bileāms, kļūt Kungam neuzticīgiem ar Peoru, un sērga nāca pār Kunga sapulci!

¹⁷Un tagad nokaujiet visus bērnus, kas vīra dzimuma, un visas sievas, kam bijis vīrs, kas ar vīru gulējušas, — tās nokaujiet!

¹⁸Bet visas meitenes, kas ar vīru nav gulējušas, atstājiet dzīvas!

¹⁹Un septiņas dienas mītiet ārpus nometnes — ikviens, kas kādu nokāvis vai kas pieskāries nokautajam, lai šķīstās no grēka trešajā dienā un septītajā dienā — gan jūs, gan jūsu gūstekņi.

²⁰Šķīstiet no grēka visas drānas, visus ādas traukus, visu, kas darināts no kazu vilnas, un visus koka traukus!”

²¹Un priesteris Elāzārs teica karavīriem, kas bija pārnākuši no kara: “Šis ir likums, ko Kungs pavēlējis Mozum.

²²Zeltu, sudrabu, varu, dzelzi, alvu un svinu —

²³visas lietas, kas iztur uguni, izvediet caur uguni, un tās būs šķīstas, taču lai tās tiek šķīstītas arī ar ūdeni, kas šķīsta no grēka, bet visas lietas, kas neiztur uguni, lai izved caur ūdeni.

²⁴Septītajā dienā mazgājiet savas drānas, tad jūs būsiet šķīsti un pēc tam varat nākt uz nometni.”

²⁵Un Kungs teica Mozum:

²⁶“Kopā ar priesteri Elāzāru un sapulces tēvu galvenajiem saskaiti sagrābtos gūstekņus — gan cilvēkus, gan lopus.

²⁷Un sadali guvumu starp tiem, kas gāja karā un karoja, un pārējo sapulci.

²⁸Un no karavīriem, kas bija devušies karā, noskaiti nodevu Kungam no cilvēkiem, vērsēnien, ēzeļiem un sīklopiem — pa vienam no ik pieciem simtiem.

²⁹Ņem no viņu daļas un dod priesterim Elāzāram Kunga upurdāvanu.

³⁰Un no Israēla dēlu puses ņem pa vienam no ik piecdesmit — no cilvēkiem, vēršiem, ēzeļiem, sīklopiem un visiem lopiem — un dod tos levītiem, kas uzrauga kalpošanu Kunga Mājoklī.”

³¹Tad Mozus un priesteris Elāzārs darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.

³²Tik bija guvuma, kas atlicis no karavīru laupījuma, — seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu

³³un septiņdesmit divi tūkstoši vēršu,

³⁴un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu,

³⁵un trīsdesmit divi tūkstoši cilvēku — sievu, kas ar vīru nebija gulējušas.

³⁶Un puse, tā daļa, kas tika tiem, kas bija gājuši karā, bija šāda — trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu.

³⁷Nodeva Kungam no sīklopiem bija seši simti septiņdesmit pieci.

³⁸Vēršu bija trīsdesmit seši tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija septiņdesmit divi.

³⁹Ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti. Nodeva Kungam no tiem bija sešdesmit viens.

⁴⁰Un cilvēku bija sešpadsmit tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija trīsdesmit divi.

⁴¹Un Mozus deva nodevu, Kunga upuri, priesterim Elāzāram, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.

⁴²Un tā puse, kuru Mozus bija nodalījis Israēla dēliem no to daļas, kas bija devušies karā,

⁴³tā puse, kas tika sapulcei, bija šāda — trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu.

⁴⁴Trīsdesmit seši tūkstoši vēršu.

⁴⁵Trīsdesmit tūkstoši pieci simti ēzeļu.

⁴⁶Sešpadsmit tūkstoši cilvēku.

⁴⁷Un no Israēla dēlu puses Mozus ņēma pa vienam no ik piecdesmit — gan no cilvēkiem, gan no lopiem — un deva tos levītiem, kas uzraudzīja kalpošanu Kunga Mājoklī, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.

⁴⁸Tad pie Mozus nāca pavēlnieki, kas pār karaspēka tūkstošiem, — virsnieki pār tūkstošiem un simtiem.

⁴⁹Tie teica Mozum: “Tavi kalpi saskaitīja karavīrus, kas mums ir, un netrūkst neviena.

⁵⁰Un mēs esam atnesuši Kungam upuri no tā, kas katram bija zeltā, — rokassprādzes, kaklarotas, zīmoggredzenus, auskarus un piekarus, lai Kunga priekšā veiktu izlīgumu par mūsu grēku.”

⁵¹Mozus un priesteris Elāzārs ņēma no tiem zeltu — visas no tā darinātās lietas.

⁵²Kopā tie upurēja Kungam sešpadsmit tūkstošus septiņsimt piecdesmit šekeļus zelta no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem —

⁵³no tā, ko karavīri bija salaupījuši katrs sev.

⁵⁴Mozus un priesteris Elāzārs ņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem un aiznesa uz Saiešanas telti — par Israēla dēlu piemiņas upuri Kunga priekšā.