Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 4. Mozus 33 Bible Online

4. Mozus 33 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

4. Mozus 33

¹Šie ir Israēla dēlu ceļi pēc tam, kad tie savos pulkos bija izgājuši no Ēģiptes zemes Mozus un Ārona vadībā.

²Pēc Kunga pavēles Mozus pierakstīja, kā viņi iznāca un kā viņi gāja, un šie ir viņu ceļi pēc iziešanas.

³Viņi izgāja no Raamsēsas pirmajā mēnesī, pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā, pēc Pashas. Israēla dēli ar stipru roku izgāja, visiem ēģiptiešiem redzot.

⁴Tad ēģiptieši vēl apglabāja tos, ko viņiem bija nokāvis Kungs — visus pirmdzimtos. Tā Kungs sprieda tiesu viņu dieviem!

⁵Israēla dēli devās ceļā no Raamsēsas un apmetās Sukotā.

⁶Un viņi devās ceļā no Sukotas un apmetās Ētāmā, kas tuksneša malā.

⁷Un viņi devās ceļā no Ētāmas un atgriezās Pī-Hīrotā, kas pret Baal-Cefonu, un apmetās iepretī Migdolai.

⁸Un viņi devās ceļā no Hīrotas un pa jūras vidu gāja uz tuksnesi, trīs dienas tie gāja pa Ētāmas tuksnesi un apmetās Mārā.

⁹Un viņi devās ceļā no Māras un nonāca Ēlīmā, un Ēlīmā bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit palmas, un tie apmetās tur.

¹⁰Un viņi devās ceļā no Ēlīmas un apmetās pie Niedru jūras.

¹¹Un viņi devās ceļā no Niedru jūras un apmetās Sīna tuksnesī.

¹²Un viņi devās ceļā no Sīna tuksneša un apmetās Dofkā.

¹³Un viņi devās ceļā no Dofkas un apmetās Ālūšā.

¹⁴Un viņi devās ceļā no Ālūšas un apmetās Refidīmā, un tur tautai nebija ūdens, ko dzert.

¹⁵Un viņi devās ceļā no Refidīmas un apmetās Sīnaja tuksnesī.

¹⁶Un viņi devās ceļā no Sīnaja tuksneša un apmetās Kibrot-Taavā.

¹⁷Un viņi devās ceļā no Kibrot-Taavas un apmetās Hacērotā.

¹⁸Un viņi devās ceļā no Hacērotas un apmetās Ritmā.

¹⁹Un viņi devās ceļā no Ritmas un apmetās Rimmon-Perecā.

²⁰Un viņi devās ceļā no Rimmon-Perecas un apmetās Libnā.

²¹Un viņi devās ceļā no Libnas un apmetās Risā.

²²Un viņi devās ceļā no Risas un apmetās Kehēlātā.

²³Un viņi devās ceļā no Kehēlātas un apmetās Šefera kalnā.

²⁴Un viņi devās ceļā no Šefera kalna un apmetās Harādā.

²⁵Un viņi devās ceļā no Harādas un apmetās Makhēlotā.

²⁶Un viņi devās ceļā no Makhēlotas un apmetās Tahatā.

²⁷Un viņi devās ceļā no Tahatas un apmetās Terahā.

²⁸Un viņi devās ceļā no Terahas un apmetās Mitkā.

²⁹Un viņi devās ceļā no Mitkas un apmetās Hašmonā.

³⁰Un viņi devās ceļā no Hašmonas un apmetās Mosērotā.

³¹Un viņi devās ceļā no Mosērotas un apmetās Bnē-Jaakānā.

³²Un viņi devās ceļā no Bnē-Jaakānas un apmetās Hor-Gidgadā.

³³Un viņi devās ceļā no Hor-Gidgadas un apmetās Jotbātā.

³⁴Un viņi devās ceļā no Jotbātas un apmetās Abronā.

³⁵Un viņi devās ceļā no Abronas un apmetās Ecjon-Geberā.

³⁶Un viņi devās ceļā no Ecjon-Geberas un apmetās Cīna tuksnesī — tā ir Kādēša.

³⁷Un viņi devās ceļā no Kādēšas un apmetās Horā — tas ir kalns Edoma zemes malā.

³⁸Priesteris Ārons uzkāpa Hora kalnā, kā Kungs bija pavēlējis, un tur viņš nomira četrdesmitajā gadā pēc Israēla dēlu iziešanas no Ēģiptes zemes, piektā mēneša pirmajā dienā.

³⁹Kad Ārons nomira Hora kalnā, viņš bija simts divdesmit trīs gadus vecs.

⁴⁰Un kanaānietis, Arādas ķēniņš, kas mita Negebā, Kanaāna zemē, padzirdēja, ka nāk Israēla dēli.

⁴¹Un viņi devās ceļā no Hora kalna un apmetās Calmonā.

⁴²Un viņi devās ceļā no Calmonas un apmetās Pūnonā.

⁴³Un viņi devās ceļā no Pūnonas un apmetās Obotā.

⁴⁴Un viņi devās ceļā no Obotas un apmetās Ije-Abarīmā — jau Moāba robežās.

⁴⁵Un viņi devās ceļā no Ijīmas un apmetās Dībon-Gādā.

⁴⁶Un viņi devās ceļā no Dībon-Gādas un apmetās Almon-Diblataimā.

⁴⁷Un viņi devās ceļā no Almon-Diblataimas un apmetās Abārīma kalnos iepretī Nebo.

⁴⁸Un viņi devās ceļā no Abārīma kalniem un apmetās Moāba klajumos, pie Jardānas pretī Jērikai.

⁴⁹Viņi apmetās Moāba klajumos pie Jardānas no Bēt-Ješīmotas līdz Ābel-Šitīmai.

⁵⁰Un Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai:

⁵¹“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs pār Jardānu ieiesiet Kanaāna zemē,

⁵²tad padzeniet savā priekšā visus tās zemes iemītniekus un izdeldējiet visus viņu kaltos tēlus un izlietos tēlus un izdeldējiet un nopostiet visas viņu augstienes!

⁵³Tad jūs iemantosiet to zemi un varēsiet tur apmesties, jo to zemi es esmu devis jums par mantojumu.

⁵⁴Mantojiet zemi, izlozējot to savām dzimtām — lielākajai tās mantojumu tu palielini, bet mazākajai tās mantojumu samazini. Kā loze krīt, tā lai ir! Mantojiet to pēc savu tēvu ciltīm.

⁵⁵Bet, ja jūs nepadzīsiet tās zemes iemītniekus savā priekšā, tad tie, kurus jūs tur būsiet atstājuši, jums būs kā ērkšķi acīs un dzelkšņi sānos — tie naidosies ar jums tajā zemē, kur jums jādzīvo.

⁵⁶Tad būs tā — es darīšu jums, kā es biju domājis darīt viņiem!”