Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 4. Mozus 6 Bible Online

4. Mozus 6 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

4. Mozus 6

¹Kungs sacīja Mozum:

²“Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: gan vīrs, gan sieva, kas dod nazīrieša solījumu, lai nošķirtu sevi Kungam,

³lai atturas no vīna un skurba dzēriena, lai nedzer ne vīna, ne skurba dzēriena etiķi, lai vispār nedzer vīnogu sulu, lai neēd ne svaigas, ne žāvētas vīnogas.

⁴Visu savu nošķirtības laiku lai neēd neko, kas gatavots no vīnogām, no to sēklām vai mizām.

⁵Visu nošķirtības zvēresta laiku lai skuveklis nenāk pār viņa galvu — iekams paiet laiks, kurā viņš nošķirts Kungam, — viņš lai ir svēts, lai ļauj uz savas galvas kuplot cirtām.

⁶Visu laiku, kamēr viņš ir nošķirts Kungam, lai viņš netuvojas mironim,

⁷pat ne savam tēvam, ne savai mātei, ne savam brālim, ne savai māsai, ka nepaliek nešķīsts, tiem mirstot, jo viņam uz galvas ir nošķirtības zīme Dievam.

⁸Visas dienas, kamēr viņš ir nošķirts, viņš ir svēts Kungam.

⁹Ja viņam blakus piepeši kāds nomirst un viņš apgāna savu nazīrieša galvu, tad viņš lai noskuj savu galvu savā šķīstīšanās dienā, lai noskuj to septītajā dienā.

¹⁰Astotajā dienā lai viņš pienes divas dūjas vai divus balodēnus priesterim pie Saiešanas telts durvīm.

¹¹Vienu priesteris lai upurē par grēku upuri, bet otru — par sadedzināmo upuri un veic izlīgumu par viņa grēku, ar ko viņš grēkojis, pieskardamies mironim, tad viņš lai atkal svēta savu galvu tajā pašā dienā.

¹²Lai viņš svētī Kungam savu nošķirtības laiku un upurē gadu vecu jēru par vainas upuri, bet iepriekšējais laiks neskaitās, jo viņa nošķirtība tika apgānīta.

¹³Šis ir likums par nazīrieti. Tajā dienā, kad paiet viņa nošķirtības laiks, lai viņu ved pie Saiešanas telts durvīm.

¹⁴Lai viņš pienes Kungam savu upuri — vienu gadu vecu jēru bez vainas sadedzināmajam upurim un vienu gadu vecu aitiņu bez vainas grēku upurim, un vienu aunu bez vainas miera upurim,

¹⁵un grozu neraudzētas maizes no labākajiem miltiem, cepumus, kas iejauti eļļā, un neraudzētus plānos cepumus, kas svaidīti ar eļļu, un labības dāvanu, un lejamo upuri.

¹⁶Lai priesteris to pienes Kunga priekšā un upurē viņa grēku upuri un viņa sadedzināmo upuri.

¹⁷Aunu lai upurē par miera upuri Kungam kopā ar neraudzētās maizes grozu, un priesteris lai pienes arī labības dāvanu un lejamo upuri.

¹⁸Saiešanas telts durvīs nazīrietis lai noskuj savu svētīto galvu, lai ņem savas svētītās galvas matus un iemet ugunī, kas zem miera upura.

¹⁹Tad priesteris lai ņem vārīto auna plecu un vienu neraudzētas maizes cepumu no groza, un vienu neraudzēto plāno cepumu un dod nazīrietim, kad viņš noskuvis savas nošķirtības matus.

²⁰Lai priesteris tos šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā — tas ir svētums, kas tiek priesterim kopā ar līgojamā upura krūts gabalu un cilājamā upura cisku. Pēc tam nazīrietis var dzert vīnu.”

²¹Šis ir likums par nazīrieti, kurš devis zvērestu, par viņa upuri Kungam, par to, kas ir viņa nošķirtība. Arī par to, ko viņš var darīt, kam sniedzas viņa rocība — saskaņā ar zvērestu, ko viņš devis, lai viņš to dara pēc likuma par nazīriešiem.

²²Un Kungs sacīja Mozum:

²³“Saki Āronam un viņa dēliem: tā svētiet Israēla dēlus, sakiet tiem:

²⁴lai Kungs tevi svētī, lai tevi sargā,

²⁵lai Kunga vaigs apgaismo tevi, lai žēlo tevi,

²⁶lai Kungs tev pievēršas, lai dod tev mieru!

²⁷Lai tie liek manam vārdam skanēt pār Israēla dēliem, un es svētīšu viņus!”