Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Nahūma 3 Bible Online

Nahūma 3 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Nahūma 3

¹Vai! asiņu pilsētai — krāpšanas pilna, visi tik kampj un nerimstas laupīt!

²Švīkst rīkste, riteņi dimd, auļo zirgi, un rati dārd!

³Jātnieks jau aulekšo — plaiksnī zobens un dzirkstī šķēps, pulka nokauto un kaudzēm līķu! Miroņu bez gala, un jāklūp pār līķiem!

⁴Tas tavas milzu maucības dēļ, tu, smalkā burvekļu kundze, tautas tu pārdevi maukodama un dzimtas ar burvestību.

⁵“Bet, redzi, es iešu pret tevi,” saka Pulku Kungs, “atsegšu tavu svārku pār galvu, likšu, lai tautas redz tavu plikumu un visas valstis tavu kaunu!

⁶Preteklībām es tevi apmētāšu, nievāšu tevi, par biedēkli padarīšu!

⁷Visi, kas uz tevi lūkosies, bēgs no tevis un teiks: Ninive izpostīta — kas sēros par to?! Kur lai es meklēju tev mierinātājus?”

⁸Vai tu esi labāka par No-Āmonu[1], kas starp upēm mīt, kam ūdeņi visapkārt, kuras cietoksnis jūra un jūra — tās mūri?!

⁹Kūšieši bija tās stiprums, un ēģiptiešu tur bija bez skaita, pūtieši un vēl lūbieši tai palīgos bija!

¹⁰Arī tā trimdā un aizvesta gūstā, un viņas mazuļi sašķaidīti katrā ielgalā, par viņas godātajiem tie meta lozes, visi tās varenie iekalti važās!

¹¹Arī tu piedzersies, apskurbsi gan, un tu meklēsi pie naidnieka palīgu!

¹²Visi tavi nocietinājumi ir kā vīģes koki, kam pirmie augļi, — kas pakrata, tam krīt kārā mutē!

¹³Redzi, tavi ļaudis, tavas sievas tagad pieder taviem naidniekiem; vērtin atvērsies tavas zemes vārti, tavu vārtu aizšaujamos aprīs uguns!

¹⁴Smel ūdeni aplenkumam, stiprini savus nocietinājumus, ņemies pa dubļiem, mīci mālus, taisi stingrus ķieģeļus!

¹⁵Tur tevi aprīs uguns, tevi nocirtīs zobens, kā siseņi tie tevi rīs — kaut tu kā siseņi vairotos, kaut vairotos tu kā sienāži!

¹⁶Tev bija vairāk tirgoņu nekā debesīs zvaigžņu — kā siseņi tie izkūņojās un aizlaidās!

¹⁷Tavi varenie ir kā sienāži un tavi stiprie kā mušas, kas aukstās dienās tup uz mūra — kā uzspīd saule, tā aizlaižas, neviens nezina, kur tie paliek.

¹⁸Guļ tavi gani, Asīrijas ķēniņ, snauž tavi dižciltīgie! Tava tauta padzīta kalnos, nav, kas to pulcē!

¹⁹Nedziedējams tavs posts, visa tu vienās brūcēs, visi, kas padzird par tevi, tik plaukšķina — jo pār ko gan nav nācis tavs ļaunums kopš laiku laikiem?